Rīta Panorāma

Intervija ar PTAC vadītāju Baibu Vītoliņu

Rīta Panorāma

Modernās atkarības

Telefonintervija ar Juri Pūci

Pūce: Valdes locekļu atbildība par parādiem visvairāk ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nosakot valdes locekļu atbildību par uzņēmumu parādiem, tas visvairāk tieksmēs tieši mazos un vidējos uzņēmumus, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” sacīja Juris Pūce no partijas „Latvijas attīstībai”, kas sola šo normu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Pūce skaidroja, ka nodokļa parādi ne vienmēr saistīti ar pārkāpumiem, jo var veidoties nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas dēļ vai uzņēmuma un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) atšķirīgo skatījumu dēļ, īpaši attiecībā uz eksporta uzņēmumiem.

Līdz ar to visvairāk šī norma skars mazo un vidējo uzņēmumu valdes locekļus, kuriem neesot iespējas algot dārgus juristus, kuri pārliecinātu VID, ka nav pārkāpuma, pauda Pūce.

Jau ziņots, ka partijas “Latvijas attīstībai” pārstāvji sola iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu tiesību normu par valdes locekļu personīgo atbildību par kavētajiem nodokļu maksājumiem.

Par grozījuma projekta iespējamu neatbilstību Satversmei brīdināja arī Saeimas Juridiskais birojs. Pieņemtās izmaiņas asi kritizēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, atgādina  "Latvijas attīstībai".

Vēstīts, ka Saeima atbalstīja ieceri no 2015.gada paredzēt arī valdes locekļu personīgi materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem. Negodīgu uzņēmēju izplatīta prakse ir parādu gadījumos pamest savas komercsabiedrības un izveidot jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības, tāpēc Finanšu ministrija ierosināja, ka nodokļu parādus varēs piedzīt no uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām.

Ministrija uzsvēra, ka principa ieviešana nenozīmē, ka tiks vajāti godīgi uzņēmēji, kuriem nav paveicies, jo šāda piedziņa tiks veikta, tikai izpildoties vairākiem kritērijiem:

- nodokļu parādam būs jābūt lielākam par 50 minimālajām mēnešalgām;
- lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
- konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas, nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
- Valsts ieņēmumu dienests ir sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību;
- nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti