Pūce ekonomikai piedāvā 200 miljonus; pašvaldībām nav jau gatavu lielu projektu ieguldījumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 6 mēnešiem.

Desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ārkārtējās situācijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem, vēl 16 tūkstoši saņem dīkstāves pabalstu. Koalīciju veidojošajām partijām nav šaubu, ka šiem 26 tūkstošiem cilvēku un arī tiem, kas viņiem piepulcēsies, ir jādod darbs. Tāpēc ekonomikas sildīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā 200 miljonus eiro no reģioniem paredzētās, bet neiztērētās naudas.

ĪSUMĀ: 

  • Pūce uzskata, ka šis būtu brīdis atteikties no kvotu sistēmas, bet nauda jāsadala tiem, kam ir skaidra vīzija. 
  • Pašvaldības atzīst, ka nauda tām nepieciešama.
  • Pašvaldības norāda, ka jau pērn tām bijuši projekti, ko vēlējušās īstenot, bet valsts liegusi aizņemties naudu.
  • Ministrija norāda, ka varētu atbalstīt jebkādus projektus, kā rezultātā rastos jaunas darba vietas.
  • Sadalē skatīšoties, cik projekts gatavs īstenošanai, nevis to, kura pašvaldība to iesniegusi.

Pūce ekonomikai piedāvā 200 miljonus; pašvaldībām nav jau gatavu lielu projektu ieguldījumiem
00:00 / 03:38
Lejuplādēt

Valdība jau ir vienojusies izveidot darba grupu ekonomikas ministra un "KPV LV" politiķa Jāņa Vitenberga vadībā, un tā strādās pie ekonomikas atveseļošanas plāna pēc ārkārtējās situācijas radītās krīzes. Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce no «Attīstībai/Par!» par ekonomikas stimulēšanu izsakās visai tēlaini.

"Atveseļošana faktiski mums ir tāds divdaļīgs process. Pēc ierobežojumu atcelšanas būs jāstartē ar zināmu ekonomikas sildīšanas programmu. Ja mēs pirms tam runājām par ekonomikas ieziemošanu, tad tagad mums būs ekonomika jāatkausē no ledus, ar kuru tā pārnestā nozīmē ir apaugusi. Pēc tam mums būs tie augi, kas būs atsildīti, jāaplej, jāaplaista ar ūdeni, minerālmēsliem un jācer, ka tie dos augļus nākamajos gados," saka Pūce. 

Runājot par konkrētākiem plāniem, pašvaldību lietu ministrija piedāvā vairākām nozarēm ekonomiskās aktivitātes veicināšanai novirzīt 200 miljonus eiro. Ministra ieskatā krīze liek kļūt efektīvākiem, tāpēc šis esot brīdis, lai atteiktos no vecās kvotu saimniekošanas. Tāpēc finansējums ir jāsaņem pašvaldībām, kam ir skaidra vīzija par īstenojamiem projektiem un to ieguldījumu tautsaimniecībā, norāda ministrs.

Pašvaldības saka – nav šaubu, ka nauda tām nepieciešama. Gan Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, gan Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības atgādina, ka pašvaldības jau pērn bijušas gatavas īstenot daudz vairāk projektu, taču valsts liegusi iespējas tam aizņemties naudu.

Turklāt tie neesot tikai strūklaku projekti vai ledushalles pieciem ciema iedzīvotājiem, bet lietas ar sagaidāmu pievienoto vērtību. Valainis vērtē, ka visātrāk naudu varētu iztērēt ēku siltināšanas projektos, bet pašvaldībām vajadzīgi arī jauni bērnudārzi un attīstāmas degradētās teritorijas, kur varētu strādāt uzņēmēji. Bet daudzmiljonu projektiem pašvaldības tempā gatavas neesot.

"Mēs runājam par projektiem piecu līdz desmit vai vairāk miljonu eiro vērtībā. Šādi projekti netop dienas laikā. Projektus paredz uzsākt tajā brīdī, kad ir skaidrs finansējums. Projekta sagatavošanas izmaksas ir ļoti lielas. Tās ir pat miljonos mērāmas summas. Parasti tie projekti tiek gatavoti brīdī, kad ir skaidri iezīmēts, kur tiks gūts finansējums," tā Valainis.

Ministrija gan plāno, ka atbalstīt varētu jebkādus projektus, kuru rezultātā radītu jaunas darbavietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī piesaistītu privātās investīcijas reģionos. Sadalē skatīšoties, cik projekts gatavs īstenošanai, nevis to, kura pašvaldība to iesniegusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti