PTAC: Tūrisma nozarē šogad sagaidāmi vairāki uzņēmumu bankroti

Šobrīd maksātnespējas process sākts trīs tūrisma nozares uzņēmumiem, bet kopumā pērn licence apturēta 20 tūrisma jomā strādājošam firmām. Latvijas Radio aptaujātie eksperti prognozē, ka šogad būs sagaidāmi vēl kādu tūrisma nozares uzņēmumu bankroti un ne visiem šiem uzņēmumiem ir apdrošināšanas polise. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā esošās informācijas, aptuvenās summas, kas varētu būt nenodrošinātas patērētājam, varētu sasniegt pusmiljonu eiro.

PTAC: Tūrisma nozarē šogad sagaidāmi vairāki uzņēmumu bankroti
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

“Pandēmijas iespaids 2021. gadā tūrisma nozarei ir bijis liels, jo ik pa laikam dažādi pakalpojumi ir bijuši ierobežoti,” sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, norādot –

lai arī skaita ziņā maksātnespējīgo uzņēmumu pulks nav ļoti plašs, tomēr cietušo patērētāju ir daudz.

Pašlaik maksātnespējas process ir trīs tūrisma nozares uzņēmumiem. Viens no tiem ir “Mouzenidis travel-Riga”. Uzņēmumam bija apdrošināšanas polise, un patērētājiem uzsākta naudas atmaksa.

“Kur faktiski lielākā daļa patērētāju naudiņu atpakaļ saņems 83% apmērā. Gada beigās ir vēl divi uzņēmumi, kuriem ir maksātnespējas gadījums. Proti, “Jēkaba aģentūra” un SIA „Mārītes A&S”,” pastāstīja Vītoliņa.

Tomēr šiem abiem uzņēmumiem nav spēkā apdrošināšanas polises. Tās pērn beidzās, un komersants neiegādājās jaunas.

“Mēs – PTAC – šādā brīdī saskaņā ar normatīvajiem aktiem varam tikai apturēt licenci un pēc sešiem mēnešiem noņemt šo licenci. Komersants vairs nevar darboties, bet nevar iedarbināt iepriekšējo polisi, ja nav konstatējamas likviditātes problēmas uzņēmumam. Kopš tā brīža pagājis jau gads, un uzņēmuma polises nav, ko varētu izmantot, līdz ar to atliek tikai maksātnespējas process,” atzina Vītoliņa.

Un tas nozīmē, ka klientiem par nenotikušajiem ceļojumiem naudu atpakaļ jācenšas atgūt, vēršoties pie šo uzņēmumu maksātnespējas administratoriem.

“Faktiski tur nav nekādas garantijas. Klienti stājas parastajā rindā pie maksātnespējas administratora, kur daudzi citi prasījumi ir pirms patērētāju prasījumiem.

 Ja ir drošības garantija, tad ir, no kurienes ņemt. Mums ir vēl vairāki līdzīgi uzņēmumi kā šie divi, kuriem ir apturētas licences. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas aptuvenās summas, kas varētu būt nenodrošinātas patērētājam, ir kāds pusmiljons eiro. Diezgan liela tā kopējā summa varētu būt,” pastāstīja PTAC vadītāja.

Pērn licence apturēta 20 uzņēmumiem. Baiba Vītoliņa norādīja, ka pirms pandēmijas tas bija retums, ja kādam apturēja licenci. Tieši augstā maksa par apdrošināšanas polisi, viņasprāt, pandēmijas laikā izgaismojās kā nepanesams slogs.

“Pandēmija noteikti parādīja daudzus trūkumus esošajos normatīvajos aktos tieši par drošības garantijām, jo tas šai nozarei ir pārāk dārgs mehānisms.

Tas, no vienas puses, ir labi patērētājam, bet principā tas ir ļoti dārgs pakalpojums.

Rezultātā mēs nonācām pie tā, ka vairāki uzņēmumi nespēj darbību atsākt, līdz ar to, ja viņi nevar atsākt darbu, tad nevar atgriezt naudu patērētājiem, jo liela daļa viņu naudas atrodas jau apmaksātās viesnīcās,” skaidroja PTAC vadītāja.

Baiba Vītoliņa prognozēja, ka šogad būs sagaidāmi vēl kādu tūrisma nozares uzņēmumu bankroti.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš, skaidrojot esošo kārtību, uzsvēra, ka garantijas ir Eiropas Savienības līmeņa pieeja. Tā izveidota vēl pirms pandēmijas, lai vienlīdzīgi aizsargātu patērētājus visās bloka valstīs.

“Covid-19 laikā mēs ar to sastapāmies ļoti aktīvi, jo pirmo reizi visai nozarei Eiropas līmenī bija šādas problēmas, kad uzņēmumi sāka nespēt izpildīt savas saistības. Eiropas Savienībā pandēmijas sākumā bija plašas diskusijas, vai šīs normas attiecībā uz atmaksām un visu pārējo nevajadzētu pārskatīt uz Covid-19 laiku. Tika panākta vienošanās, ka nē. Tās darbojas arī kovidlaikā,” norādīja Lapiņš.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente, tūrisma aģentūrai "Vanilla travel" vadītāja Inga Kavaca akcentēja, ka patieso ainu, cik stipri pandēmija būs ietekmējusi tūrisma nozari, būs apjaušama šī gada otrajā pusē. “Jo mums ir jāņem vērā, ka ļoti daudzi uzņēmumi vēl nav atsākuši darbību. Piemēram, tās kompānijas, kuras uzņem tūristus Latvijā. Tās nav atsākušas darbību ceļošanas ierobežojumu dēļ. 2020. gadā, kad bija pandēmijas sākums, bija dažādi, bet tomēr tas valsts atbalsts, kas tika piešķirts vasarā un rudenī, bija nozīmīgs.

Bet varam uzskatīt, ka 2021. gadā nozarei atbalsta nebija,” sacīja asociācijas vadītāja.

Tāpat liels zaudējums ir darbaspēks, kas dīkstāves laikā aizplūst uz citām nozarēm. Kavaca vērtēja, ka nozares uzņēmumi strādā ar ļoti mazu jaudu: “10% no 2019. gada apjoma. Kapacitāte ir sarukusi ļoti. Atruna ir tāda, ka jums strādāt nav aizliegts, tāpēc jums atbalsts nav nepieciešams. Aizliegts nav, bet faktiski atļauts arī nav.”

Arī Inga Kavaca akcentēja, ka pandēmijas laiks parādījis dažādus robus normatīvajos aktos. Tostarp attiecībā uz to, kāda ir aģenta un operatora atbildība attiecībā pret saistībām ar klientu. “Ir gadījumi, kad aģents saņem naudiņu un neaizskaita tālāk operatoram, un iesniedz maksātnespēju. Šajā gadījumā operators ir kā ķīlnieks. Naudu nav saņēmis, bet klientam nauda ir jāatdod,” skaidroja Kavaca.

Viņa pastāstīja, ka par šiem un citiem tūrisma nozarei svarīgiem jautājumiem dialogs ar Ekonomikas ministriju noris no 2020. gada vasaras, bet ministrijas kapacitātes trūkuma dēļ virzība, lai šos likumdošanas robus izlabotu, nenotiek. Ekonomikas ministrijas pārstāvis skaidroja, ka pēdējos divus gadus ministrija strādā pārsvarā ar tiem jautājumiem, kas skar Covid-19 ikdienu, atbalstus, ierobežojumus un nozaru glābšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt