Viņš norādīja, ka dialogs ar akcionāriem vairs nav produktīvs, tāpēc kreditoru un konsultantu prasība ir visiem trim akcionāriem atteikties no savām akcijām. „Akcionāri nav tādā pozīcijā, lai kaut ko diktētu. Viņiem ir klusi jāatnāk, jāparakstās un jāaiziet,” norādīja Krastiņš. „Prudentia” vadītājs ne reizi vien intervijā teica, ka akcionāri savu uzticības un tiesības būt uzklausītiem ir izsmēluši. „„Liepājas metalurgs” ir tādā stāvoklī, kas komentārus neprasa,” pauda „Prudentia” vadītājs.
Krastiņš arī uzsvēra, ka akcionāru teiktais par ekonomiskās krīzes iespaidu uz uzņēmumu ir tikai aizsegs pašu nespējai vadīt. „Pēc būtības mēs uzskatām, ka „Liepājas metalurgs” subjektīvu iemeslu dēļ ir nonācis šādā situācijā,” teica Krastiņš, akcentējot akcionāru atbildību.
Pagaidām tikai viens no akcionāriem – Kirovs Lipmans – ir paudis gatavību ieguldīt uzņēmumā 10 miljonus latu. Tiesa, tas nenozīmē, ka Lipmans ir priviliģētākā pozīcijā nekā pārējie akcionāri. Arī pret viņu tāpat kā pret Zaharjinu un Segalu ir izvirzīta prasība atteikties no savām akcijām – tiesa, Lipmanam būtu tiesības ieguldīt uzņēmumā 10 miljonus latu.
Taču Krastiņš noraidīja iespējamību, ka LM varētu tikt sadalīts „labajā” un „sliktākajā” uzņēmumā, līdzīgi kā „Parex banka”. To nav iespējams izdarīt kaut vai tāpēc, ka to neparedz neviens likums.
Ziņots, ka LM jau vairākus mēnešus cīnās par savu izdzīvošanu. Uzņēmums jau labu laiku nestrādā, un strādnieki ir neziņā par savu stāvokli. Pagaidām nav zināms, cik strādniekiem būs iespēja saglabāt darbu. Situāciju apgrūtina fakts, ka akcionāri savā starpā konfliktē un tikpat kā nesazinās.
