Ja piepildīsies optimistiskākās prognozes, nepilnu gadu pēc maksātnespējas pasludināšanas un masveida darbinieku atlaišanas reiz lielākais Latvijas uzņēmums «Liepājas metalurgs» varētu atsākt darbu septembrī vai oktobrī. Pašlaik gan vēl netiek atklāti ne investori, nedz iespējamā darījuma summa. Kreditoriem uzņēmums palicis parādā vairāk par 200 miljoniem eiro, tostarp puse - valstij. Uz «Liepājas metalurga» atdzimšanu arvien gaida arī aptuveni divas trešdaļas jeb 1500 no atbrīvotajiem darbiniekiem
Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm par aktualitātēm «Liepājas metalurgā» uzklausīja tā maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru un konsultāciju uzņēmuma «Prudentia» valdes priekšsēdētāju Kārli Krastiņu. Būtiskākais vēstījums ir tas, ka desmit potenciālie investori izrādījuši interesi iegādāties uzņēmuma aktīvus. Valdība administratoram uzdeva ar sešiem no visiem vēl nedēļu turpināt sarunas par «Liepājas metalurga» iegādi.
Investoru vārdi gan pašlaik vēl netiek atklāti. Interese esot lielākoties no Krievijas, arī citām Āzijas valstīm, kā arī Eiropas Savienības. Tajā skaitā tādi, kas krīzes sākumā aktīvus pamanījušies pārdot, bet nu atkal raugās uz metalurģijas nozari.
Tāpat pašlaik tiek slēpta arī iespējamā darījuma summa, kas arī būšot izpaužama pēc 31. jūlija. Bet vismaz par valsts ieguldīto vairāk nekā simt miljonu eiro atgūšanas iespējām «Prudentia» vadītājs Kārlis Krastiņš izsakās cerīgi.
„(..) „Metalurgs” strādā 850 000 tonnu armatūras gadā un „metalurgam” ir nepieciešami vismaz 50 miljoni eiro mēnesī apgrozāmie līdzekļi. Uzņēmums būs jauns, būs neuzticība [no sadarbības partneriem], prasīs priekšapmaksu. Kamēr iegriezīs – lai palaistu „Metalurgu” vajag 50 miljonus eiro papildus tam, ko vajag samaksāt kreditoram. Investori, kas interesējas par „Metalurgu”, operē ar summām 100 miljoni un vairāk,” skaidro Krastiņš.
Potenciālajiem investoriem visvairāk nepatīk Latvijā elektro|enerģijai noteiktā obligātā iepirkuma komponente, kas būtiski sadārdzina ražošanas izmaksas. Valdība gan pašlaik domājot par atlaižu sistēmu lielajiem uzņēmumiem. Savukārt metalurga pozitīvās puses ir labā infrastruktūra, sava osta un uzņēmuma gatavība sākt darbu jebkurā laikā.
Tehniski tas arī varētu būt iespējams, taču no atlaistajiem vairāk nekā pusotra tūkstoša darbiniekiem uzticīgi «Liepājas metalurga» atdzimšanas gaidītāji ir mazāk par divām trešdaļām jeb ap 1000 bijušo darbinieku, stāsta Liepājas mērs Uldis Sesks no Liepājas partijas.
„Ir darbinieki, kuri ļoti tic LM darbības atjaunošanai un gaida iespēja atgriezties darbā. Ir daļa darbinieku, kas nodrošina „Metalurga” tehnisko darbību, lai uzņēmumu varētu iedarbināt iespējami īsā laikā un ir daļa darbinieku, kam Nodarbinātības valsts aģentūra ir piedāvājusi darbu vai pieņēmuši kādu citu darba piedāvājumu,” norāda Sesks.
Viņš uzskata un arī no investoriem uzklausījis idejas, kā dažādot metalurga saražotās produkcijas klāstu. Tai jābūt ne tikai rūpniecības izejvielai, bet arī jau gataviem un būvniecībā izmantojamiem materiāliem. Tāpat jāiegulda rūpnīcas modernizācijā, kas ļautu samazināt pašizmaksu un cerēt uz atgriešanos Eiropas tirgos.
