Šādas sekas "airBaltic" kompānijai būs, ja Satiksmes ministrija arī turpmāk būs savā rīcībā"neizlēmīga", kā to sacīja Krastiņš.
Krastiņš arī noraidīja satiksmes ministra Anrija Matīsa ("Vienotība") piektdienas rīta izteikumus, ka "Prudentia", atklājot, ka ir finanšu investors, kas gatavs ieguldīt 50 miljonus eiro "airBaltic", izdarot spiedienu uz valsti un Satiksmes ministriju (SM). Krastiņš atgādināja, ka par finanšu investoru piesaistītais uzņēmums jau ir noslēdzis nodomu protokolu ar "Prudentia". "Es neesmu publiskojis neko komerciālu jutīgu. (..) Tas tiešām ir parakstīts nodomu protokols," teica Krastiņš.
Vaicāts par stratēģisko investoru, Krastiņš norādīja, ka to visdrīzāk atradīs Āzijā vai Ķīnā, jo Eiropā pastāv ļoti sīva konkurence. Tiesa, arī Āzijā investoru meklējumi notiek konkurentu pavadībā, jo "airBaltic" nav vienīgais, kas tur meklē sadarbības partnerus.
Savukārt SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atkārtoja Matīsa teikto, ka "Prudentia" cenšas steidzināt pieņemt gala lēmumu. "Kā jebkur, nepārdomātam un neizsvērtam lēmumam sekas var būt tikai negatīvas," norāda Ozoliņš.
Viņš uzsvēra, ka "ir svarīgi, piesaistot jebkādu investoru, izvērtēt labumu gan valstij, gan kompānijai" un nedeva atbildi, kā turpmāk varētu risināties gan stratēģiskā, gan finanšu konsultanta meklējumi.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" valdes priekšsēdi Kārli Krastiņu, piektdien ziņoja, ka Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Rietumeiropas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro.
Patlaban ir parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tas esot "solīds Eiropas investors", kurš redzot "airBaltic" konkurētspēju. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka.
Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro - gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrija jau 2012.gadā laikraksta "Financial Times" Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par "airBaltic" akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā "airBaltic" līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt "Prudentia" jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij "airBaltic" jautājumos, arī par investora piesaisti.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
