Valsts AS "Latvenergo" saražo apmēram 47% no Rīgā patērēta siltuma. Vairāk nekā pirms mēneša uzņēmums iesniedza regulatoram jauno tarifu projektu, kurā ir modelēti tarifi atkarībā no dabasgāzes cenas tirgū. Robežās no 10 līdz 160 eiro par megavatstundu.
"Dotajā brīdī bažām konkrēta pamata nav, jo pavisam konkrētu siltuma tarifu rīdzinieki uzzinās tikai līdz ar apkures sezonas sākumu," norādīja "Latvenergo" valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs.
Kaut arī precīzu un oficiālu aprēķinu nav, piemēram, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš lēsa, ka, siltuma tarifam nostājoties robežās no 100 līdz 150 eiro par megavatstundu, apkures rēķins vienistabas dzīvoklim par janvāri varētu būt aptuveni 250 eiro.
"Dārgāk būs. Vismaz no mūsu puses mēs redzam, ka par kādiem 10 eiro var būt dārgāk, bet, cik būs "Latvenergo" cena, mēs nezinām šobrīd," teica AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Siltumuzņēmumi izmanto dažāda veida kurināmo. Problēmas būs tur, kur lielāks īpatsvars ir gāzei. Tādēļ nekavējoties ir jāveic vairāki energoefektivitātes pasākumi, uzsvēra Talcis.
Viens no veidiem ir uzstādīt alokatorus. Tās ir speciālas ierīces, kas palīdz patērēt tieši tik daudz siltuma, cik vajadzīgs. Temperatūras regulēšana katrā telpā palīdzētu samazināt apkures rēķinus par 20%, norādīja eksperts.
"Šobrīd siltumenerģijas sadale ir vienāda pa visām telpām daudzdzīvokļu mājās. Uzstādot alokatoru, fiksē telpas temperatūru un cik proporcionāli konkrētā telpa no kopējā enerģijas patēriņa ir patērējusi.
Un, ja jūs dzīvojat pie zemākas komforta temperatūras nekā kaimiņš, tad jūs arī mazāku rēķinu saņemsiet nekā kaimiņš," skaidroja "Rīgas siltuma" vadītājs.
Lai šādas ierīces varētu uzstādīt, ir jāpārbūvē pievads pie radiatora. Par to, tāpat kā par mājas siltināšanu, jālemj dzīvokļu īpašniekiem. Tajā pašā laikā ir pasākumi, ko var veikt bez jebkādiem ieguldījumiem. Piemēram, vēdināt telpas tikai tad, kad tas tiešam ir nepieciešams, vēdinot nogriezt vai arī piesegt radiatoru, lai nebūtu lieka siltuma atdeve, jāseko līdzi telpu temperatūrai, lai nebūtu pārkure.
KONTEKSTS:
Pagājušajā ziemā vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, pret Covid-19 vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņēma 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem.
Tomēr redzot aizvien straujāku energoresursu cenu kāpumu, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") janvāra vidū atzina, ka ar esošajiem pabalstiem energocenu krīzē nepietiek. Valdība šā gada janvāra beigās vienojās par plašāku atbalstu, tostarp nosakot, ka siltumapgādē maksimāli pieļaujamā siltumenerģijas cena var būt 68 eiro/MWh. Tas nozīmēja, ka valsts no budžeta līdzekļiem sedza piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu.
