Pēc viņa teiktā, saistībā ar kūtro lauksaimniecības risku apdrošināšanu ir notikušas pirmās sarunas un tapusi neliela darba grupa. Nākamās sarunas šajā jautājumā plānotas šīs nedēļas beigās.
LAA vadītājs norādīja, ka darba grupas izveides mērķis ir panākt to, lai zemnieki vairāk domātu par sava biznesa apdrošināšanu. Iecerēts uzlabot lauksaimniecības apdrošināšanas mehānismu. Tādējādi apdrošinātāji cer, ka savu biznesu apdrošinās vairāk lauksaimnieku.
Asociācijas vadītājs piebilda, ka saistībā ar lietavām un plūdiem līdz šim no lauksaimniekiem saņemti aptuveni desmit apdrošināšanas atlīdzību pieprasījumi.
Kā ziņots, neraugoties uz pēdējos gados dažādās dabas stihijās izpostītajiem sējumiem, zemkopji aizvien kūtri apdrošina platības. Pēc ZM datiem, šobrīd Latvijā no visiem sējumiem apdrošināti ir tikai 3,7% platību. Plūdu skartajā Latgalē šis skaitlis ir vēl mazāks – 0,17%.
Lauksaimnieku minētais iemesls – pārāk zemās kompensācijas, kas nesedz zaudējumus. Arī apdrošinātāji atzinuši, ka piedāvātie pakalpojumi ir dārgi un zemas kvalitātes, taču izdevīgākus piedāvājumus sola vien tad, kad riskus apdrošinās lielākā daļa zemnieku.
