Valmierā pieslēdzas centra privātmājas
Valmierā ir četras lielās siltumapgādes katlumājas, kas siltumu piegādā daudzdzīvokļu mājām, pašvaldības iestādēm, skolām, lielajām biroju ēkām un uzņēmumiem. Iespējas pieslēgties kopējai siltumtrasei būtu aptuveni 30% privātmāju, kas atrodas Valmieras centrā. Taču pieslēgušās tikai 24 mājas, un tas notika galvenokārt laikā, kad pilsētā vēl tikai veidojās centralizētais siltumtīkls.
"Pamatā viss centrs. Nav iespējas pieslēgties guļamrajonos, nav Burkānciemā, Jāņparkā, bet centrā ir. Lielākā daļā jau nezina. (..) Varbūt, ja viens pieslēdzas, vēl kaimiņi savā starpā runā un saprot, ka ir ērti. Man nevajag ne par kurināmo domāt, vai tā ir ziema vai vasara, pagriez krānu – un tev ir silts. Tas attiecas gan uz siltumu, gan uz ūdeni," sacīja SIA "Valmieras ūdens" Klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.
Pastiprināta interese Valmierā siltumu saņemt no centralizētā tīkla parādījās pērn, kad valdīja liela neziņa, vai vispār pietiks siltumapgādes resursu, gan bažas par augstām cenām. Taču līdz reāliem pieslēgumiem tā arī nenonāca.
"Bija interese pagājušajā vasarā diezgan liela, bet, protams, jātaisa projekts. Kad saprot, cik lielas ir tās izmaksas, ir tāds nogaidošs un gribas saprast, kas notiks ar citiem resursiem – malku, granulām vai gāzi. Protams, mēs nevaram atļauties būvēt vienkārši guļamrajonos tīklu, ieguldīt miljonus, un pēc tam tur divi trīs pieslēdzas. Tā mēs vienkārši nedrīkstam darīt," norādīja Muižnieks.
Jaunas siltumtrases izbūve prasa lielas investīcijas. Pērn Valmierā tika pieņemts lēmums būvēt maģistrālo siltumtrasi, paplašinot šīs siltumapgādes iespējas pilsētā. Tā atradīsies netālu no viena no lielākajiem pilsētas privātmāju rajoniem, taču iespējas pieslēgties būs vien dažām mājsaimniecībām. Galvenokārt trase tiek būvēta, lai ar siltumapgādi nodrošinātu šīs pilsētas apkaimes bērnudārzu, viesnīcu un vietējo uzņēmumu.
"Skatot visu šo trasi, līdz šim Valmierā tāda pieredze īsti nav bijusi un vairāk centralizēto siltumapgādi nodrošina daudzdzīvokļu mājām un uzņēmumiem. Bet visas tendences pasaule ir, ka tomēr, lai veidotos tīrākā vide, [no centralizētā piegādātāja] siltumu varētu ņemt arī privātmājas. Ņemot vērā, ka ļoti daudzām mājām ir gāzes apkure un iet arī gāzes vads, tad radās doma piedāvāt arī privātajiem pieslēgties siltumtrasei un ņemt no "Valmieras ūdens" šo siltumu, tāpat kā ņem ūdeni un kanalizāciju, kas ir cits pakalpojums," skaidro Valmieras novada pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes pārstāve Inese Kokenberga.
Nākotnē plānots siltumtrasi pagarināt, tai pieslēdzot arī nesen pārbūvēto Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas kompleksu, kas patlaban tiek apkurināts ar gāzi. Valmieras novada pašvaldībā apstiprināja, ka privātmāju īpašnieki, kuru īpašumiem ies garām jaunā siltumtrase, interesi ir izrādījuši, taču visu nosaka cena arī par cita veida apkures iespējām.
"Šobrīd atkal gāzei ir ļoti patīkama cena, un cilvēki atkal kurina lēti, un tajā brīdī viņiem zūd jebkura interese kaut ko mainīt.
Tad, kad novembrī, decembrī bija ļoti augsta gāzes cena, saņemot šos milzīgos rēķinus, protams, cilvēki bija gatavi darīt nez ko. Bet tagad viņiem atkal šī interese ir pazudusi. Ar to ir jārēķinās, ka visu nosaka maciņš. Nākotnē centralizētā siltumapgāde varētu būt laba investīcija mājai," uzskata Kokenberga.
Pašvaldībā skaidroja, ka lielākās investīcijas ir pieslēguma izveide. Tehniskā projekta izveide izmaksā aptuveni tūkstoš eiro. Taču pieslēgums līdz ēkai katram var atšķirties atkarībā no attāluma, un vidējā cena rēķināma aptuveni 300 eiro par metru. Turklāt siltuma mezgls ar ierīkošanu arī izmaksās dažus tūkstošus.
"Pirmkārt, ir jāsaprot, ka tas viss ir naudā. Cilvēki ļoti rēķina, un viņi tomēr izvēlas to apkures veidu, kas ir lētāks. Ja šobrīd granulu apkure ir ļoti līdzīga ar pilsētas piedāvāto siltumu, tad tai gāzei tā cena ir pilnīgi nesaprotama, viņa variē milzīgā amplitūdā – brīžiem ir fantastiski dārga, brīžiem atkal ir lēta, un tas noteikti nemudina šos cilvēkus kaut ko mainīt."
Cēsīs interese ir, bet īsteno vien retais
Arī netālu no Valmieras esošajā Cēsu pilsētā lielākas iespējas pieslēgties viennozīmīgi ir tām privātmājām, kuras atrodas netālu vai blakus siltumtīkliem. "Mēs esam veiksmīgi pieslēguši divas privātmājas. Kopumā pēdējā gada laikā ir būtiski palielinājusies interese par iespēju pieslēgties pie centralizētās siltuma apgādes arī no privātmāju īpašnieku puses. Mums gan zvana, gan sūta iesniegumus un interesējās," pastāstīja Cēsu siltumenerģijas ražotāja SIA "Adven" Klientu attiecību vadītāja Ieva Vaivode.
Līdzīgi kā Valmierā arī Cēsīs interese ir, taču līdz reālam pieslēgumam nonāk vien retais. Finansiālo ieguvumu ietekmē ēkas novietojums, jau esošās apkures sistēmas, attālums no siltumtīkla, ielas un pagalma segums, kā arī citi faktori.
Ilgtermiņā gan centrālā siltumapgāde būšot arī videi draudzīgāka. "Salīdzinājumā ar malkas apkuri centrālās siltumapgādes sistēma nodrošina efektīgu, zaļu un videi draudzīgu apkures risinājumu ar daudz zemākām kaitīgo izmešu ietekmēm. Kā arī centrālās siltumapgādes katlumājas tiek aprīkotas ar dūmgāzu attīrīšanas iekārtām, kas maksimāli attīra dūmgāzes no cietajām daļiņām un citām vielām, kas neļauj tām nonākt atmosfērā," sacīja Vaivode.
Privātmāju apkures ietekme uz vidi
Vai gaisa kvalitāte pilsētās apkures sezonā pasliktinās?
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vides speciāliste Aleksandra Kaniščeva skaidroja – lai arī privātmāju apkures radītais gaisa piesārņojums nepārsniedz sarkanās līnijas gaisa kvalitātes sabojāšanā, tas ir gaisa kvalitāti ietekmējošs faktors.
"Gandrīz visās Latvijas pilsētās privātapkure ir viens no gaisa kvalitātes pasliktināšanās galvenajiem noteicošajiem faktoriem,
kad tās epizodes notiek. Rīgas centrā tas ir ļoti labi novērojams. Rēzeknes pilsētā mums fona stacija stāv, arī to reģistrē, jo tā atrodas blakus privātmāju sektoram. Tāpēc, jā, tas ir nozīmīgs piesārņojuma avots," apliecināja Kaniščeva.
Arī Valmierā pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar Valsts vides dienestu tika izvietots gaisa kvalitātes mērītājs, lai vērtētu, cik ļoti gaisa piesārņojumu varētu radīt tieši privātmāju apkure. Korelācija starp šiem faktoriem netika novērota.
"Cieto daļiņu koncentrācija palielinās pavasaros brīdī, kad notiek ielu tīrīšanas darbi. Tādu korelāciju mēs atradām, bet nekādā ziņā saistībā ar automašīnām vai apkures sistēmām. Nekādas tādas tendences centrā mēs nenovērojām. Ļoti reti, bet savā praksē esmu saņēmusi vienu sūdzību no daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, ka viņiem nāk privātmāju dūmi no šīm apkures sistēmām. Nosaka noteikumi – nedrīkst dedzināt atkritumus," pastāstīja Valmieras novada pašvaldības pārstāve Kristīne Melece.
Mudina valsti veicināt centralizēto pieslēgumu
Kāda situācija ir kopumā Latvijā ar privātmāju pieslēgšanos centrālajiem siltumtīkliem?
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātē Edgars Vīgants zināja teikt, ka Valmieras piemērs ar 24 privātmāju pieslēgumu, salīdzinot ar Latvijas vidējo līmeni, nemaz nav slikts. Vienlaikus viņš pastāstīja, ka interese par šādu pieslēgumu ir arī Ventspilī un Liepājā.
"Bet tā tendence pilnīgi noteikti pašlaik iet plašumā, kā arī privātmājas izvērtē, ka centralizētā siltumapgāde mūsdienās nodrošina tiešām ļoti stabilu energoapgādi cauru gadu. Bet arī cenu ziņā centralizētā siltumapgāde, siltumenerģijas cena ir ļoti konkurētspējīga ar individuālām gāzes apkures iekārtām un arī individuālām biomasas apkures iekārtām. Tāpēc nākotnē šī tendence noteikti turpināsies, un tā būtu jāveicina vēl vairāk," sacīja Vīgants.
Kā būtiskāko problēmu viņš minēja dārdzību privātmāju pieslēgšanai centralizētajai apkurei. Ne katram privātīpašuma saimniekam tas ir pa kabatai. Ideālā scenārijā būtu pieejams arī Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību atbalsts.
"Mums joprojām ir dažādi Eiropas fondu atbalsti pārejai no fosilā kurināmā uz vietējo kurināmo, dažādiem energoefektivitātes un vides uzlabošanas pasākumiem. Un šis ir viens no pasākumiem, kurš diemžēl nav ietverts nevienā atbalsta programmā. Šī ir lieta, kas ar salīdzinoši nelielu atbalstu varētu risināt vienlaicīgi gan vides, gan energoefektivitātes problēmas," sacīja Vīgants.
Kas izdevīgāk?
Kurināt ar malku, gāzi, granulām, elektrību vai pieslēgties centrālajam siltumtīklam – kas tad ir izdevīgākais privātmājām šajos mainīgajos siltumenerģijas resursu izmaksu apstākļos?
Vienu konkrētu siltuma ieguves avotu eksperts gan nenosauca: "No malas ārstēt pacientu pa telefonu ir diezgan grūti. Bet es atbildēšu tā, ka es ieteiktu iespēju robežās izvēlēties tādu sistēmu, kas būtu iespējami elastīgāka un neatkarīga no viena kurināmā veida. Es ieteiktu to kombinēt, ja runa ir par privātmājām, kur tas ir vieglāk izdarāms. Kombinēt ar saules enerģiju, ar saules paneļiem vai saules kolektoriem, kombinēt ar siltumsūkņiem. Pašlaik tehnoloģijas ir ļoti labi attīstījušās, lai arī malkas katls nebūtu jākurina trīs reizes dienā. (..) Ja izveidots dabasgāzes pieslēgums, tad ieteiktu no tā noteikti neatteikties vai vismaz labi apdomāt, vai varbūt tā gāze var noderēt kā pīķa stundu kurināmais, kad ārā ir ļoti auksts, bet, kad ārā nav ļoti auksts, izmantot siltumsūkni, saules enerģiju un citus enerģijas veidus, kas varētu būt lētāki."
Vienlaikus enerģētikas eksperts norādīja, ka cenas enerģētikas tirgū normalizējas gan gāzei, gan biomasai. Tāpēc ir pamats secināt, ka riski šajā apkures sezonā palikt aukstumā ir ļoti sarukuši. Var sagaidīt, ka līdz šīs apkures sezonas beigām visi siltuma uzņēmumi ar siltumenerģiju spēs nodrošināt savus patērētājus, turklāt vairumā gadījumu ar lejup ejošām cenām.
