Izsniegto un no jauna pieprasīto kredītu apjoms privātmāju būvniecībai Latvijas lielākajās komercbankās nedaudz krities, tomēr ne dramatiski.
“Tā ir tāda alternatīva dzīvoklim, jo cilvēki šajos laikos ļoti novērtē, ka bērni var izskriet ārā pie mājas paspēlēties un dzīve nenoris divistabu dzīvoklī,” komentēja Škapars.
“Visi tie, kas iepriekš jau bija iesākuši domāt par savas privātmājas būvniecību, tie principā pēc inerces arī turpina savu iesākto projektu,” stāstīja “Swedbank” hipotekārās jomas vadītājs Normunds Dūcis.
Viņš uzsvēra, ka šādi rīkojas tie, kuriem krīzes dēļ nav būtisku izmaiņu ienākumu plūsmā. Protams, no jauna kredītam piesakās ievērojami mazāk klientu.
“Tiem, kas jau ir kaut kādā celtniecības procesā, ko mēs šobrīd arī varam novērot, daudz vairāk iespēju šobrīd pievērsties šim jautājumam, salīdzināt piedāvājumu tirgū. Gan darbaspēka tirgū, gan materiālus pārskatīt un atrast atbilstošākos risinājumus, un īstenībā tādējādi pat nedaudz kaut kur ietaupīt,” klāstīja Dūcis.
Arī bankas “Citadele” valdes loceklis Vladislavs Mironovs stāstīja, ka klienti mājokļa būvniecību neaptur, bet no jauna hipotekārajiem kredītiem piesakās mazāk. Nogaida un novēro, kā situācija attīstīsies.
“Cilvēki, kas ir iesākuši būvēt savas privātmājas, es domāju, iespēju robežās tās tuvākā laikā mēģinās pabeigt. Protams, ja nesaskarsies ar lielām finansiālām grūtībām un tad mēģinās apsvērt, vai šobrīd ir īstais brīdis, lai mājokli pabeigtu. Svarīgi ir, lai cilvēkam ir pastāvīgi ienākumi. Tā joprojām ir lielākā problēma, kāpēc daudziem cilvēkiem šobrīd, piesakoties hipotekāram kredītam, atsaka. Jo ir nepieciešams pastāvīgs darbs un pastāvīgi ienākumi,” norādīja Mironovs.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons stāstīja, ka privātais sektors ieņem nozīmīgu lomu kopējā būvniecības apjomā.
“Pēc mūsu datiem privātais segments veido aptuveni 30% no kopējā apjoma gadā. Naudas izteiksmē tas varētu būt līdz 500 miljoniem eiro gadā, kas apgrozās privātajā segmentā,” atzina Miķelsons.
Pēdējos divos trīs gados arī pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits. “2018./2019. gadā bija aptuveni 2000 būvatļaujas gadā. Protams, ne visas pēc tam realizējās projektos un būvdarbos, bet tomēr tā ir tendence, ka apjoms bija uzkāpis par daudziem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2013./2014. gadu. Privātais sektors jau redzēja, ka Eiropas fondi 2020./2021. gadā būs mazākā apjomā. Tas ir īstais brīdis, kad apjomi valsts pasūtījumos nokrīt, tad attiecīgi cer uz to, ka cenas arī samazinās, un tas ir īstais brīdis būvēt privātmājas,” sacīja Miķelsons.
Viņš teica, ka daudzi šajā sezonā bija plānojuši būvēt privātmājas un sarunas ar būvniekiem jau ievadītas labu laiku pirms krīzes, līdz ar to pēc inerces šī sezona privātajā būvniecības segmentā būs samērā aktīva.
