- Privāto augstskolu fokusā – ārzemju studenti
- Privātās augstskolas notur arī apgrozījumu un dāsni papildina budžetu
Ņemot vērā studentu skaita dinamiku Latvijā, tai līdzi seko arī augstākās izglītības iestāžu skaits. Valsts augstskolas kopš sava maksimuma 2000.-2004. gadā ir samazinājušās skaitā no 20 līdz 16 šodien, līdzīga tendence vērojama arī privāto augstskolu sektorā – sarukums par sešām augstskolām līdz 13 šogad, piemēram, laika gaitā ir likvidēta Sociālo tehnoloģiju augstskola, vadības un sociālā darba augstskola ''Attīstība'' u.c.
Iekšējais sarūkošais tirgus, ko ietekmē ne tikai pašu Latvijas jauniešu skaita samazinājums, bet arī to iespējas izvēlēties par studiju vietu citas valsts augstskolu, vietējām augstskolām liek lūkoties eksporta virzienā, piesaistot ārvalstu studentus, kur pirmrindniece, protams, ir Rīgas Stradiņa universitāte ar diviem tūkstošiem jeb 24%.
Savulaik valsts mērogā tika uzstādīts mērķis sasniegt 10% ārvalstu studentu īpatsvaru, kas jau 2016. gadā tika veiksmīgi sasniegts un šobrīd procents turpina augt.
Tomēr ne visām augstskolām izdodas pietuvoties šim 10% slieksnim, no valsts augstskolām tādas vēl ir tikai divas – Rīgas Tehniskā universitāte – 10% un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija – 11%. Savukārt privātās augstskolas, kuru eksistence ir burtiski atkarīga no klientu skaita, ir ļoti aktīvas ārvalstnieku piesaistē. Šajā mācību gadā 59% īpatsvaru jau ir sasniegusi Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, arī pēc studentu skaita lielākajās privātajās augstskolās – biznesa augstskolā ''Turība'', Transporta un sakaru institūtā, RISEBA, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā – ārvalstnieku procents svārstās no 11% līdz 19%.
Vienlaikus ārvalstu studentu piesaiste nevar būt pašmērķis, tā LSM jau rakstīja, ka 2017. gada sākumā Latvijas Biznesa koledža zaudēja tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus par tās darbību ārvalstu studentu uzņemšanā, koledžai trešo valstu pilsoņu uzņemšana bija galvenās peļņas avots. Turklāt ārvalstu studenti rada arī vairākus riskus, tai skaitā, nelegālās emigrācijas u.c. Tādas valstis ir, piemēram, Bangladeša, Pakistāna u.tml.
Fokusā ārzemes
Konkurence pieaug ne vien starp Latvijas augstskolām, bet arī starp Baltijas un Eiropas augstskolām – tieši attiecībā uz studentiem no valstīm ar augstu dzimstības līmeni. Piemēram, “Turībā” visvairāk ārvalstu studentu nāk no Indijas un Uzbekistānas, Transporta un sakaru institūtā – no Uzbekistānas, Krievijas, Kazahstānas, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā – no Indijas, Uzbekistānas, Ukrainas, RISEBA – no Uzbekistānas, Krievijas, Francijas.
Acīmredzama ir arī NVS (Neatkarīgo valstu sadraudzības) valstu studentu klātbūtne vietējās augstskolās. Latvijas augstskolas Augstākās izglītības eksporta asociācijas ietvaros regulāri piedalās izglītības izstādēs ārvalstīs, un šobrīd norit intensīvs informatīvs darbs Ukrainā ar vēstniecības palīdzību.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studiju prorektors Ilmārs Kreituss neslēpj, ka ir izdevies saglabāt līdzšinējo studentu skaitu, palielinot ārzemju studentu īpatsvaru, un tādēļ tuvāko trīs gadu laikā tiek plānots palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru līdz 25% no kopējā studentu skaita.
«Visvairāk studentu mums ir no NVS valstīm, taču priecājamies, ka 10% no ārvalstu studentiem ir no Francijas. Iespēja studēt angļu valodā programmās, kuras saņēmušas starptautisko izglītības kvalitātes akreditāciju EPAS, šiem studentiem šķiet pievilcīga. Turklāt studenti arvien vairāk izvēlas studēt tālmācības formā, īpaši tie, kuri devušies prom no Latvijas un darbu atraduši citās zemēs – šobrīd tie ir 340 studenti dažādās pasaules valstīs,» teic Kreituss.
Arvien lielāka interese par studijām Latvijā ir Uzbekistānā un Indijā.
Ekonomikas un kultūras augstskolas valdes priekšsēdētaja Anna Saltikova norāda, ka ārvalstu studentiem ir pievilcīga studiju maksa Latvijas augstskolās, ja to salīdzina ar izmaksām Rietumeiropas valstu augstskolās, un vienlaikus arī studiju procesa kvalitāte.
Taču Izglītības un zinātnes ministrijā atzīmē, ka jāņem vērā, lai arī Latvijā studiju maksa ir samērā zema, Eiropā vairākās valstīs ir bezmaksas izglītība (arī visiem Eiropas Savienības piederīgajiem, tai skaitā, IT programmas angļu valodā), kas atkal var veicināt jauniešu emigrēšanu grāda vai kvalifikācijas iegūšanai uz ārvalstīm.
Saglabā apjomus
Līdzīgi kā ar studentu skaitu, privātās augstskolas notur apgrozījuma apjomu. Lai arī ne visām ir pieejami pārskati par pēdējo finanšu gadu, kopējās tendences liecina par stabilu apgrozījumu tām augstskolām, kas rūpējas par savu reputāciju, studiju kvalitāti un ir ieņēmušas savu vietu izglītības nozarē.
Protams, augstskolām, tāpat kā lielākai daļa Latvijas biznesu, krietni nācās samazināt apjomus krīzes iespaidā, un daļai vēl joprojām nav izdevies atgūt savulaik sasniegtos maksimumus. “Turības” pēdējo gadu apgrozījums svārstās ap 4,9 miljoniem eiro, bet 2008. gada maksimums bija 8,5 miljoni eiro. Lielāks lēciens pēdējos trīs gados izdevies Ekonomikas un kultūras augstskolai – no 1,1 līdz 1,4 miljoniem eiro, augusi arī augstskolas peļņa no 79,2 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 384,6 tūkstošiem pēdējā finanšu gadā.
Saltikova teic, ka arī ar tekošo finanšu gadu augstskolā ir apmierināti un ar optimismu raugās uz nākamo gadu. «Peļņas un apgrozījuma pieaugums liecina par to, ka arvien vairāk studentu novērtē augstskolas unikalitāti, kā arī tās sniegtās iespējas studiju procesa laikā. Studentu kļūst vairāk, bet tas savukārt nodrošina finansiālo stabilitāti, kas ļauj ieguldīt līdzekļus attīstībā,» skaidro Saltikova.
Tāpat pēdējos gados būtiski palielināt apgrozījumu izdevies Rīgas Aeronavigācijas institūtam - no 1,7 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 3,2 miljoniem eiro pēdējā finanšu gadā. Turklāt institūts ir arī pelnošākais starp privātajām augstskolām – 1,1 miljons eiro pēdējā finanšu gadā.
Tāpat privātās augstskolas atsevišķos gados strādā ar zaudējumiem, tā, piemēram, Rīgas Juridiskā augstskola pēdējo finanšu gadu noslēgusi ar 47,3 tūkstošu eiro zaudējumiem pie 2,2 miljonu eiro apgrozījuma.
Neskatoties uz dažādajiem finanšu rezultātiem, privātās augstskolas kopumā samērā dāsni papildina valsts budžetu.
Kamēr nav pieejami Valsts ieņēmumu dienesta dati par 2017. gada nodokļiem, var ieskicēt, ka 2016. gadā lielākie nozares nodokļu maksātāji bija biznesa augstskola ''Turība'' – 1,2 miljoni eiro, RISEBA – 1,1 miljons eiro, Transporta un sakaru institūts – 0,9 miljoni eiro, Baltijas Starptautiskā akadēmija – 0,6 miljoni eiro.
Salīdzinājumā šo augstskolu samaksātie nodokļi gadā daudzkārt pārsniedz to peļņu.
