Gāzes piegāžu pārtraukšana bija pirmais ierocis, ko pēc pavasarī notikušās varas maiņas Ukrainā no sava arsenāla izmantoja Krievija. Krievijas-Ukrainas konfliktam pastiprinoties un Eiropai ieņemot arvien stingrāku pozīciju pret Krieviju, iespējamība, ka energoieroči varētu tikt pielietoti pret Eiropas Savienību, kļūst arvien lielāki.
Ja ļoti pasliktinās ES un Krievijas attiecības dēļ krīzes Ukrainā, tad mēs atgriežamies reālā aukstajā karā un tas nav izslēdzams. Tāpat nevar izslēgt, ka Krievija var izmantot vājāko punktu ES. Vājākais punkts ES ir Baltijas valstis. To nevar izslēgt,” pieļauj "Providus" enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Šobrīd Eiropa no Krievijas importē vairāk nekā 30% patērētās dabasgāzes. Baltijas valstīs un Somijā šī atkarība ir simtprocentīga. Šis jautājums bijis viens no svarīgākajiem pēdējās Eiropas līderu tikšanās reizēs. Alternatīvu Krievijas gāzes aizstāšanai gatavas piedāvāt Amerikas Savienotās Valstis.
„Lai dabasgāze tiktu eksportēta uz Eiropu, jānotiek vairākām lietām. ASV ir likums –, ja jūs pārdodat gāzi uz tām valstīm, ar kurām ASV nav līguma par brīvo tirdzniecību, ekonomikas departamentam ir jāsertificē šis eksports. Šobrīd šādu sertifikātu saņēmušas piecas līdz sešas gāzes kompānijas,” skaidro ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala. „Tādējādi šis eksports ir iespējams un tas arī tiks atļauts. Mums gan pagaidām nav tik lielu tehnisko iespēju, lai eksportētu gāzi, bet tās būs pieejamas no 2015. gada. Tādējādi nodrošināt gāzes eksportu būs iespējams gan juridiski, gan fiziski eksportēt gāzi jau no nākamā gada.”
ASV vēstnieks un enerģētikas eksperti ir pārliecināti, ka lielāka ASV sašķidrinātās gāzes nonākšana tirgū varētu samazināt kopējās gāzes cenas pasaules tirgū. Tiesa, eksperti gan pārmet Latvijas valdībai un Saeimai, ka tās teju neko nav darījušas Latvijas energoneatkarības veicināšanā no Krievijas. Tā vietā gāzes tirgus liberalizācija atlikta līdz pat 2017.gadam.
Gan Latvijas valdība, gan parlaments par to ir domājuši, bet ir jautājums – kāds tam visam ir rezultāts. Ja es to ļoti vienkārši gribētu pateikt, tad rezultāts ir nekāds un situācija, manā skatījumā, ir kļuvusi tikai vēl sliktāka. Vienīgie Baltijas valstīs, kas kaut ko darījuši, ir Lietuvas iedzīvotāji, turklāt uz savu nodokļu maksātāju pleciem,” norāda Āboltiņš.
Par enerģētiku atbildīgajā Ekonomikas ministrijā gan norāda, ka darbs pie energoneatkarības veicināšanas šajos mēnešos bijis intensīvs, jo no piecu gadu dīkstāves beidzot izkustējies Lietuvas-Polijas gāzes tīklu starpsavienojuma projekts, kuru Baltijas valstis kopā ar Poliju līdzfinansējuma saņemšanai Eiropas Komisijā iesniegs jau augustā. Lai arī iepriekš izskanēja pieļāvumi, ka bremzējoties reģionālā sašķidrinātā šķidrās gāzes termināļa projektam, Latvija varētu būvēt savu, šobrīd par prioritāti izvēlēts cauruļvada projekts.
Eiropas Savienībā šobrīd 30% no jaudām, kas ir sašķidrinātās gāzes termināļiem (SGT), stāv tukšas jau šobrīd. Mums nav nepieciešamas par katru cenu sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Latvijā, bet mums ir nepieciešams jebkurš veids, tostarp cauruļvada, kā dabūt jebkādu citu gāzi Latvijā,” atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Iepriekš eksperti vairākkārt uzsvēruši, ka reālu energoneatkarību var dot tikai sašķidrinātās gāzes termināls. Ekonomikas ministrijā uzsver, ka drošības problēmu risināšanā ne mazāk svarīga ir arī cena, ko par to nāksies maksāt patērētājiem.
„Āzijā cenas ir par 70% augstākas nekā Eiropā,” turpina Spiridonovs. „Ja skatāmies no uzņēmējdarbības viedokļa, diez vai kāds šādu gāzi mēģinās primāri atvest uz Latviju, ja šeit cena būs divreiz zemāka nekā Āzijas cena.”
Spiridonovs ir pārliecināts, ka labākas cenas iegūšanai sašķidrinātās gāzes tirgū Latvijai tā būtu jāpērk vienotā paketē kopā ar citām valstīm. Tikmēr vairums "Panorāmas" aptaujāto iedzīvotāji atzīst, ka ir gatavi piemaksāt, ja Latvija rastu alternatīvas piegādes Krievijas gāzei.
Ekonomikas ministrijā gan norāda, ka tikpat svarīga kā jaunu gāzes piegādes ceļu meklēšanu ir plašāka vietējo resursu izmantošana. Šeit gāzes patēriņu varētu samazinot pārveidojot vēl nerekonstruētās katlu mājas šķeldas vai biomasas izmantošanai.
