Dienas ziņas

Kuldīgas slimnīcai jauna vadība

Dienas ziņas

NATO samits D.Trampa paziņojumu zīmē

Priekuļos apseko selekcijas izmēģinājuma laukus

Priekuļu selekcijas laukos - arī kvinoja un pārtikas lupīnas

Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs ar kartupeļu, graudaugu un zirņu selekciju nodarbojas jau 105 gadus. Tradicionāli ik vasaru selekcijas izmēģinājuma laukus apseko arī institūta vadība, klātienē apskatot jaunās šķirnes un uzklausot problēmas. Šoreiz lauku apskatē īpaši izcelta bioloģiskā - netradicionālo pākšaugu audzēšana, par kuru interesējās arī vietējie zemnieki. 

Jau izsenis Priekuļu vārds izskanējis arī ārpus valsts robežām, piedāvājot Latvijā selekcionētos kartupeļus un graudaugus. Turklāt jo īpaša vērība pēdējos gados pievērsta bioloģiskai laukaugu audzēšanai.

Apsekojot izmēģinājuma laukus, zinātnieki izceļ arī Latvijā mazāk zināmas kultūras, norādot uz nišas produkciju, kas būtu vērtīgas mazajiem lauksaimniekiem.

“Mēs tomēr ejam jau pussolīti uz priekšu tam, kas varētu tikt pētīts. Un mēs esam iesējuši arī kvinoju, esam iesējuši arī ēdamo lupīnu, pārtikas lupīnu,” atklāja Priekuļu pētniecības centra Agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece Līvija Zariņa.

“Ja saimniecība nav liela, tad tās iespējas ir jāmeklē efektīvākas. Uz masu produkciju nevar iet, bet uz kvalitatīvu, konkrētam mērķim vērstu produkcijas ražošanu. Tieši šī nišas ražošana varētu būt izeja,” pauda Zariņa.

Interesi par netradicionālajām pākšaugu kultūrām izrādīja arī bioloģiskās saimniecības “Varšavas” saimnieks, vidzemnieks Jānis Dzirkalis. Pagaidām savā bioloģiskajā saimniecībā viņš audzē dārza pupas, sviesta pupas un zirņus, ko svaigā veidā piedāvā Rīgas ekoveikaliem. Savukārt jaunos nišas produktus viņš vērtē piesardzīgi, jo to sēkla vēl nav plaši pieejama.

“Nu, nezinu, kā būs ar tiem jaunajiem produktiem, bet Rīgas ekoveikaliem interese ir par šiem produktiem. Pagaidām mēs vēl neražojam, jo tā ir tāda jauna kultūra, kurai īsti nav sēkla pieejama. Tāpēc šeit ir laba iespēja salīdzināt dažādas pieejamās sēklas,” stāstīja Jānis Dzirkalis.

“Es domāju, ka tā ir tāda perspektīva, un cilvēki to novērtē,” piebilda zemnieks.

Tā kā par ilgtspējīgu lauksaimniecību un pesticīdu nelietošanu arvien biežāk tiek runāts arī Eiropas kontekstā, Priekuļu zinātnieki atklāj, ka nupat ieguvuši finansējumu Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā.

Tas nozīmē, ka dota zaļā gaisma trīs gadu ilgai izpētei par miežu selekciju bioloģiskajā lauksaimniecībā.

“Tas ir vairāk nekā fundamentāla tipa pētījums. Saistīts ar šo selekcijas metodikas izstrādi un pilnveidošanu. Ceram, ka būs arī praktisks rezultāts, ka kādu no šīm populācijām varēsim atkal ieviest ražošanā,” atzina Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece miežu selekcijā Linda Legzdiņa.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki vērtē, ka pētnieciskie rezultāti būs liels ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un visas pasaules mēroga zinātnē.   

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti