Prieku analītiķos par naftas cenu kritumu nomaina rūpes

Naftas cenu kritums ilgu laiku gan lielāko daļu ekonomistu, gan ārpolitikas ekspertus priecēja, jo tika prognozēts, ka tas pakāpeniski veicinās iedzīvotāju pirktspējas kāpumu attīstītajās valstīs un arī iegrožos, piemēram, Krievijas ārpolitiskās ambīcijas. Tomēr pēdējo nedēļu laikā noskaņojums ir krasi mainījies, jo naftas cenas veicinājušas arī strauju finanšu tirgu lejupslīdi.

Aptuveni pusotra gada laikā naftas cenas ir samazinājušās no vairāk nekā 100 dolāriem par barelu līdz 28 dolāriem par barelu. Tomēr, ja vēl līdz nesenai pagātnei vairums ekonomistu par šo lejupslīdi priecātos, tad šobrīd, vērojot, piemēram, dramatisko Krievijas rubļa kritumu, Eiropas un Ķīnas akciju tirgus kritumus, aizvien biežāk izskan viedoklis, ka

pasaules ekonomikai šobrīd nāktu par labu naftas cenu nostiprināšanās.

Ekonomikas analītiķis Brets Makgonegals gan norāda, ka par izšķirošo faktoru šobrīd vērojamam pesimistiskajam investoru noskaņojumam ir kalpojuši ASV centrālās bankas jeb Federālo rezervju sistēmas pieņemtie lēmumi. Tomēr kopumā šobrīd naftas cena ir nokritusies tik zemā līmenī, ka tās ietekme uz ekonomiku ir kļuvusi negatīva, uzskata analītiķis.

"Es domāju, ka galvenais virzītājspēks tomēr bijusi Federālo rezervju sistēma. Naftas tirgus kā faktors bija vērojams pirms tam, un tas veicināja iepriekšējās svārstības un bija nozīmīgs faktors tirgū visu iepriekšējo gadu," teica Makgonegals.

"Tomēr izšķirošo lomu šoreiz ir nospēlējušas Federālo rezervju sistēmas likmes. Lai gan tās cilvēkus nepārsteidza, tomēr kopējo noskaņojumu ievērojami pasliktināja. Es arī uzskata, ka naftas cenām ir kaut kāda robeža, pēc kuras sasniegšanas tās vairs nespēj būtiski sniegt ieguvumus patērētājiem. Tā negatīvā ietekme, kuru naftas cenu iespaidā izjūt naftas industrija un arī vairākas citas ekonomikas nozares, sāk ņemt virsroku un kopumā nespēj kompensēt patērētāju ieguvumus no zemajām naftas cenām," viņš piebilst.

Analītiķis pievērš uzmanību tam, ka finanšu un naftas tirgus svārstības kopumā šobrīd lielā mērā nosaka tirgus dalībnieku emocijas un noskaņojums, tāpēc var izrādīties, ka pozitīvas pārmaiņas tirgū var ienest arī, piemēram, naftas cenu nostabilizēšanās un samērīga palielināšanās.

"Naftas cenu negatīvā ietekme uz finanšu tirgiem šobrīd ir pat ļoti dramatiska. Tāpēc, ja šis lejupslīdes cikls tiktu pārtraukts, tirgus noskaņojums būtiski mainītos. Ir jāuzsver, ka tieši noskaņojums un emocijas ļoti lielā mērā šobrīd virza tirgu, un tas nav tikai jautājums par esošo cenu un ekonomikas rādītāju vērtējumu, bet arī par nākotnes prognozēm," pauž Makgonegals. "Piemēram, par to, vai iedzīvotāju patēriņš augs un vai patērētāji kļūs mazāk piesardzīgi, nekā ir šobrīd. Tāpēc dažkārt pietiek pat ar vienu faktoru, kas spēj ietekmēt šo noskaņojuma maiņu, un, manuprāt, naftas cenu kāpums šobrīd tiešām varētu kļūt par vienu no tiem faktoriem, kas varētu samazināt spriedzi tirgos, saka eksperts.

Tiesa, pasaulē pazīstamais politologs un enerģētikas eksperts Daniels Jergins uzskata, ka ļoti ātras naftas cenu pārmaiņas šobrīd gaidīt vēl nebūtu pamata. Ņemot vērā to, ka līdz šim naftas ražotāju vidū ir valdījusi ļoti asa konkurences cīņa un tiem vēl nav izdevies panākt nekādu vienošanos par iespējamajiem soļiem cenas stabilizācijai, naftas cenu stabilizēšanos nav pamata gaidīt ātrāk kā gada otrajā pusē vai, iespējams, pat tikai nākamgad, uzskata Jergins.

"Ņemot vērā to, ka naftas ražotāji līdz šim nav izrādījuši nekādu vēlmi sanākt kopā un apspriest šo krīzes situāciju, kā viņi to ir darījuši iepriekš šādu krīžu gadījumā –

mēs prognozējam, ka otrajā pusgadā šī situācija mainīsies," uzsver Jergins.

"Situācija ir tik smaga, ka tirgus tendences nenovēršami mainīsies, varbūt mazliet vēlāk, 2017.gadā, bet šīs pārmaiņas noteikti būs. Tas nozīmē, ka šis lejupvērstais spiediens uz cenām rimsies, un cenas sāks kāpt. Gada otrajā pusē cenas varētu būt jau krietni augstākas nekā šobrīd. Tā vairs nebūs 100 dolāri par barelu, 80 dolāri par barelu, un pat ne 60 dolāri par barelu. Tomēr tā būs cena, kas precīzāk atspoguļos situāciju nozarē un arī būs piesaistīta pieprasījuma un piedāvājuma svārstībām," paredz analītiķis.

Vienlaikus daudzi analītiķi uzsver, ka šobrīd vērojamais naftas un akciju tirgu kritums nebūt nav rimies – ņemot vērā Ķīnas ekonomikas izaugsmes tālāko palēnināšanos, centrālo banku ierobežotās iespējas ietekmēt ekonomikas attīstības procentus, ir sagaidāms, ka naftas cenas varētu kristies vēl līdz aptuveni 20 ASV dolāriem par barelu. Savukārt, piemēram, ASV fondu tirgus indekss "Standard&Poor’s" 500 varētu kristies vēl par aptuveni 10%. Tiesa, vērtējot pasaulē lielākās ekonomikas ASV veselību, analītiķi vienlaikus uzsver, ka šo var saukt tikai par finansiālu vājumu, un ASV ekonomikas rādītāji joprojām ir pietiekami veselīgi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti