Sadaļas Sadaļas

Panorāma

«Vienotība» izvērtē vēlēšanu rezultātus

Panorāma

Jaunajā Saeimā lielākā daļa deputātu būs no 11. Saeimas

Prezidents izsludina grozījumus Maksātnespējas likumā

Prezidents tomēr izsludina grozījumus Maksātnespējas likumā

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis izsludināt pretrunīgi vērtētos grozījumus Maksātnespējas likumā, informēja prezidenta preses dienestā. Grozījumi paredz "nolikto atslēgu" principu, pret ko asi iebilda komercbankas.

Prezidents nolēmis izsludināt grozījumus, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums.

Vienlaikus Bērziņš aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.

Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai.

Valsts prezidents atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem.

„Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei,” pauž Bērziņš.

Tāpat prezidents atsaucas uz Latvijas Banku, kura uzskata, ka līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgais kreditēšanas apjoms, lai gan tieši šobrīd Eiropas Centrālā Banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem. „Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu,” vēstulē piebilst Bērziņš.

Viņš arī vēstulē min pieredzi atsevišķos ASV štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa (tā var sasniegt 40-50%), bet arī paaugstinās hipotekāra kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.

Savukārt komercbankas prognozē, ka likuma stāšanās spēkā jau drīzumā var nest negatīvas pārmaiņas kreditēšanas tirgū.

„Mūsu argumenti nav sadzirdēti par iespējamām negatīvām sekām. Savukārt par konkrētiem banku lēmumiem, kas mainīsies to kredītpolitikā, tie būs banku individuālie lēmumi. Kā jau mēs brīdinājām sekas uz hipotekāro kreditēšanu būs negatīvas un ar tām saistītajām nozarēm,” komentēja Latvijas komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

„Mēs skatīsimies, kādi būs jaunie nosacījumi jauniem kredītiem. Lielākās bažas, ka hipotekārā kreditēšana var kļūt par ļoti turīgu ģimeņu ekskluzīvu iespēju,” piebilst „Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska.

Jau ziņots, ka septembra beigās Saeimas pieņemtie grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz „nolikto atslēgu” principu, proti, „pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis."

Tomēr pret to iestājās komercbankas un to asociācijas, norādot, ka likuma grozījumi padarīs kredītņēmēju attieksmi pret kredīta atdošanu bezatbildīgu. Lielākie hipotekāro kredītu devēji – „Swedbank” un „SEB banka” – ceturtdien pavēstīja par izstāšanos no valsts atbalstītās hipotekāro kredītu izsniegšanas programmas jaunajām ģimenēm.

Savukārt grozījumu aizstāvji un autori norāda, ka daudzi ekonomiskās krīzes nomākti iedzīvotāji nespēj nodrošināt sev pat ikdienas lietas, jo atmaksā bankas kredītu. Tādējādi likuma grozījumi ļaus cilvēkiem izkļūt no finansiālām grūtībām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt