Pēc viņa teiktā, priekšā vēl ir liels darbs, jo jāizstrādā un Saeimā jāapstiprina nodokļu reformas ieviešanai nepieciešamās likumu izmaiņas. Un šajā darbā ir nepieciešams visu valdības koalīcijā esošo partiju atbalsts.
Prezidents atzīmēja, ka darbā pie nodokļu reformas vēl ir laiks "pieprecizēt ciparus", lai no dienas kārtības noņemtu saistībā ar šo reformu izteiktās bažas, tostarp tās, ko ir minējusi Eiropas Komisija (EK).
Vējonis norādīja, ka izstrādātā nodokļu politikas reforma ir viena no lielākajām reformām pēdējos 25 gados.
"Tā ir ļoti nozīmīga reforma, jo ar to sasaistās kaut vai veselības finansēšanas jautājums un vispār Latvijas nākotne.
Jo, ja būs stabila nodokļu sistēma, tad uzņēmējiem būs labāk plānot savu darbību, investīcijas un tādējādi arī palīdzēt mums budžetā gūt ienākumus, ko mēs pēc tam varētu arī dalīt," teica prezidents.
Ja reforma tiks "nogremdēta", tad mums no ļoti daudz kā būs jāatsakās, sacīja Valsts prezidents, gan paužot pārliecību, ka nodokļu reforma tiks apstiprināta.
Jau ziņots, ka EK pirmais vērtējums par valdības iecerēto nodokļu reformu nav tai labvēlīgs – tā esot pārāk dārga, lielākie ieguvēji no iecerētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas būšot tieši turīgākie, turklāt reforma ir pretrunā ar pašas valdības deklarēto mērķi panākt, ka budžeta nodokļu ieņēmumi sasniedz vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.
Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai EK atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. No EK lēmuma par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru būs atkarīga minimālas algas un neapliekamā minimuma celšana.
Finanšu ministrijas izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto neapliekamo minimumu.
