Saeima likuma grozījumus, ar kuriem tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu noteikta 4% no zemes kadastrālās vērtības, pieņēma 30. septembrī. Pret likuma stāšanos spēkā iestājās biedrība “Zemes reformas komiteja,” kas aicināja Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā Satversmei.
Biedrības "Zemes reformas komiteja" pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke norādīja: "Likumi, kas neder ne vieniem, ne otriem – ne zemes īpašniekiem, ne būvju īpašniekiem, tradicionāli tiek uzskatīti par kompromisu.
Ja abas puses kurn, tad likums ir pareizs un apmēram salāgo intereses. Bet šajā gadījumā likums ir brāķis pēc savas būtības. Tas nesalāgo intereses.
Tas ir tīrs populisms, kas neatbilst ne Satversmei, ne Satversmes tiesas sniegtajiem secinājumiem."
Viņš norādīja, ka Satversmes tiesa jau 2009. gadā secināja, ka nomas maksa pat 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības nepilda nomas līgumam raksturīgo atlīdzības funkciju, jo šādu nomas maksu, ņemot vērā zemes īpašnieka izdevumus, tostarp arī zemes īpašnieka pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, nevar uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības funkciju.
"Formālais aizbildinājums ir tāds, ka zemes īpašniekam iekasēšanas izdevumi tiek samazināti un zemes īpašniekam nav jādara nekas. Bet tas ir ļoti teorētiski. Tas jāuzraksta likumā precīzi, kas zemes īpašniekam nav vai ir jādara. Šobrīd likumā rakstīts, ka būves īpašniekam jānodrošina samaksa līdz iepriekšējā ceturkšņa pēdējai dienai. Tas nozīmē, ka līdz šī gada 31. decembrim jānodrošina, ka nauda atrodas kontā pie zemes īpašnieka. Kā? Kā tas notiks? Tieslietu ministrija savā komentārā norāda, ka aprēķini zemes īpašniekam nav jāveic. Jo šie 4% ir ņemti vērā, ka zemes īpašnieks nedara neko. Tikai paskatās 1. janvāra rītā, vai kontā ir ienākusi nauda," sacīja Šlitke.
Biedrība pauda arī bažas, vai likumdevējs līdz 2022. gada 1. janvārim spēs veikt visus nepieciešamos likumu grozījumus vēl apmēram septiņos likumos, lai likums par zemes piespiedu nomu varētu stāties spēkā.
"Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte uzsvēra, ka zemes nomas maksas samazinājums būs izdevīgs nomniekiem, vairāk daudzdzīvokļu māju īpašniekiem.
Piespiedu nomai Latvijā ir pakļauti vairāk nekā 100 tūkstoši dzīvokļu. Lauvas tiesa no tiem atrodas Rīgā. Tas attiecas uz mājām, kas celtas padomju laikā.
Likums varētu ietekmēt dzīvokļu cenu, kas, iespējams, varētu paaugstināties.
"Visvairāk dzīvokļu tiek pirkti tieši šajās padomju laikā celtajās mājās. Uzzinot, ka ir zemes noma, potenciālie pircēji bieži vien pārdomā šo dzīvokļa pirkšanu, jo nekad nevar zināt, kā var izvērsties šī nomas maksa. Tā kā to varētu nostiprināt uz 4%, tad attiecīgi tas varētu nemainīties tālākā nākotnē. Ir noilgums trīs gadi. Ja zemes īpašnieks nav pieprasījis zemes nomas maksu kaut kādu iemeslu dēļ, tad viņš to nevar pieprasīt ilgākā laika periodā kā par iepriekšējiem trīs gadiem. Iepriekš tas bija daudz ilgāk. Ir dzirdēti deviņi un desmit gadi. Es, protams, saprotu zemju īpašniekus, kuriem noteikti būs pretenzijas," sacīja "Latio" pārstāve.
Zemes īpašnieku pārstāvis, zvērināts advokāts Šlitke atklāja, ka biedrība vērsīsies Satversmes tiesā. Pēdējais mehānisms, kas varēja apturēt likuma par zemes piespiedu nomu stāšanos spēkā, bija, ja prezidents izmantotu veto tiesības un nodotu likumu otrreizējai izskatīšanai Saeimā. Tomēr prezidents likumu neapturēja un arī papildu komentārus Saeimai nesniegs.
