Biedrība “Delna” informēja, ka šonedēļ publicētajā ziņojumā atklāts, ka “Swedbank” un tās Baltijas filiāles aktīvi meklēja augsta riska klientus, ignorējot naudas atmazgāšanas novēršanas pienākumus. Laikā no 2014. līdz 2019. gadam banka augsta riska transakcijās apgrozīja vismaz 40 miljardus ASV dolāru. Latvijas filiāles augsta riska klientu ienākošo maksājumu apjoms šajā periodā bija 4,5 miljardi eiro, bet izejošo maksājumu apjoms - 4,8 miljardi eiro.
Izmeklēšana tika sākta pēc Zviedrijas sabiedriskās televīzijas (SVT) 2019.gada februāra reportāžas par 5,8 miljardu ASV dolāru netīras naudas transakcijām. Pagājušajā nedēļā, pēc kopīgas pārbaudes ar Igaunijas kolēģiem, Zviedrijas banku uzraugs piemēroja “Swedbank” 360 miljonu eiro sodu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem.
Latvijā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde veic kriminālizmeklēšanu par "Swedbank" darījumiem Latvijā.
“"Swedbank" gadījums norāda, ka mūsu reģiona finanšu sektoru uzraugiem ir jābūt uzmanīgiem pret lielāko banku iespējamo ietekmi. Mūsu valdībām ir jāparāda spējas saukt naudas atmazgātājus pie atbildības un jānodrošina, ka arī banku uzraugi atbild par savu rīcību,” paziņojumā medijiem norāda "Delnas" direktore Liene Gātere.
Reaģējot uz nesenajiem Eiropas Savienības banku skandāliem, "Delna" kopā ar "Transparency International" iestājas par finanšu sektora uzraudzības stiprināšanu Eiropas līmenī un aicina Eiropas Komisiju atbalstīt priekšlikumus, ko 2019. gadā izvirzīja dalībvalstu grupa. Latvija bija viena no sešām valstīm, kas mudināja veidot vienoto ES uzraudzības mehānismu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.
Savukārt "Swedbank", informējot par Zviedrijā un Igaunijā publicētajiem pārbaužu rezultātiem, solīja, ka abās valstīs regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos. "Swedbank" arī norādīja, ka bankas darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs pārbaudi veica jau 2016. gadā.
