Ar funkciju nodošanu iecerēts veicināt tūrisma politikas attīstību un optimizēt valsts pārvaldes funkcijas.
“Kā nozare mēs nekad neesam bijuši pret, ja mēs kā tūrisma nozare redzam skaidrus ieguvumus. Skaidrs, ka LIAA ir lielāki cilvēkresursi un LIAA ir lielāka pieredze konkursu organizēšanā un Eiropas naudas apguvē. Tur mēs varētu iegūt uz cilvēkresursiem, jo mūsu noteikums ir tāds, ka TAVA darbinieki saglabā savas vietas un mēs viņus varam vairāk atbrīvot uz viņu tiešajiem pienākumiem, kas šajā gadījumā ir tūrisma mārketings,” saka Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Kitija Tigule.
Viņa gan piebilst, ka asociācija ir pret “apvienošanās tikai apvienošanās pēc”.
“Tādā stāvoklī, kā šobrīd ir TAVA nu jau gadu bez vadītāja, darbs pēc inerces turpinās, bet nav nekāda tāda uzrāviena. Ilgstoši tas nav iespējams, jo mēs arī redzam, ka nozares spēlētāji redz sekas, ka tas darbs ir, bet it kā ir un nav, tā varētu teikt,” norāda Tigule.
Ziņots, ka pēc tam, kad industrijai nācies saskarties ar jauniem izaicinājumiem, par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija nolēma, ka iestādes resursi ir nepietiekami un ir jāapvieno spēki ar citām iestādēm.
Pašā tūrisma industrijā gan TAVA pievienošana LIAA raisīja neviennozīmīgas emocijas. Pēc daudzu industrijas ekspertu domām, TAVA darbā pēdējo gadu laikā sasniegts labs progress. Savukārt, apvienojoties ar LIAA, pastāvot risks, ka tūrisma attīstībai netiks piešķirts pietiekami daudz uzmanības.
Iepriekš Ekonomikas ministrija kā alternatīvu TAVA apvienošanai minēja arī jauna, spēcīga aģentūras vadītāja piesaisti, tomēr konkurss uz vakanto aģentūras direktora amatu noslēdzās bez rezultāta. Oktobrī Ministru kabinets akceptēja TAVA pievienošanu LIAA.