Latvijas valsts energokompāniju "Latvenergo" un Igaunijas "Eesti Energia" apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū – tā atzinusi starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s”.
Igaunijas uzņēmuma gadījumā klupšanas akmens ir fakts, ka tā galvenais ražošanas resurss - degakmens - nespēj konkurēt ar Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju ražošanu. Savukārt Latvijā problēma ir fakts, ka “Latvenergo” daļu no nepieciešamās enerģijas importē.
“Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis tomēr “Moody’s” vērtējumam nepiekrīt, uzsverot, ka šogad, kopš darbu sākuši jauni starpsavienojumi ar Skandināviju un Poliju, uzņēmuma ražošana ir bijusi pat konkurētspējīgāka nekā iepriekš.
“Faktiskā situācija pirmajos piecos mēnešos un jūnijā liecina par to, ka mēs ļoti daudz ražojam mūsu termoelektrostacijās, un pat kondensācijas režīmā. Mūsu jaunās tehnoloģijas un, protams, arī gāzes cena, kas patlaban ir nokritusies līdz ļoti zemiem līmeņiem, ļauj mums konkurēt arī ar Skandināvijas elektroenerģiju,” stāstīja Kuņickis.
“Protams, lielu lomu pirmajā ceturksnī un arī otrā ceturkšņa sākumā nospēlēja fakts, ka bija daudz kabeļa atslēgumu, kā rezultātā pieprasījums pēc elektroenerģijas bija ļoti liels. Bet pretēji tam, ko mēs redzējām “Moody’s” ziņojumā, arī tad, kad kabelis ir darbā, mēs spējam būt konkurētspējīgi ar savām cenām,” norādīja Kuņickis.
Arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzsver, ka šī gada pirmie mēneši Latvijas elektrības ražotājam ir bijuši pat ļoti veiksmīgi.
“Šī pusgada griezumā nevarētu apgalvot, ka “Latvenergo” kaut kādā veidā būtu zaudējis konkurētspēju. Es pat teiktu, ka gluži otrādi – tā konkurētspēja ir uzlabojusies, un pierādījies, ka investīcijas efektīvākās tehnoloģijās nav bijušas veltas, un nav pat pārmaksātas, un ir iespēja atpelnīt tās, tieši izmantojot šo tirgus situāciju,” uzskata eksperts.
“Latvenergo” šogad būtiski ir ieguvis no ievērojami zemākām dabasgāzes cenām, kā arī vairākkārtējiem pārtraukumiem Zviedrijas – Lietuvas kabeļa “NordBalt” darbībā, tomēr svarīgākais iemesls konkurētspējai ir joprojām būtiskais elektrības deficīts Lietuvas tirgū, ko nosaka zemāka Lietuvas ražotāju konkurētspēja, skaidroja Reinis Āboltiņš.
“Lietuvā saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir augstāka dažādu faktoru dēļ. Tās tehnoloģijas, kuras šobrīd ir pieejamas Lietuvā, ne visas ir modernizētas, un līdz ar to liela daļa jaudas ir tādas, kurās elektroenerģijas ražošanas pašizmaksa ir augstāka, nekā tiem pašiem mūsu “Latvenergo” TEC,” sacīja Āboltiņš.
“NordPoolSpot” biržas statistika liecina, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvija ir saražojusi 2777 gigavatstundas elektroenerģijas, kas ir par aptuveni 16 procentiem vairāk, nekā pagājušajā gadā un par 10 procentiem vairāk, nekā 2014.gadā.
