Gaļas produkti un piens - tieši šos ikdienā bieži lietotos produktus iedzīvotāji min kā tos, kuriem cenas ir pieaugušas visvairāk.
Aptaujātie iedzīvotāji lielākoties atzīst, ka cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas ir pamanījuši, tomēr tas neesot bijis ļoti straujš, un atsevišķos gadījumos cenas ir noapaļotas uz leju.
„Kā kurā veikalā - bet nu ir veikali, kur ir noapaļots uz augšu. Un par tām cenām bieži vien ir tāds triks, ka viņi bieži raksta to zemāko cenu ar lielākiem cipariem, un joprojām tas ir latos, bet eiro ir maziem cipariem. Un tu pamani to lētāko un paņem. Man tiešām ātrumā neienāk galvā, kas ir noapaļots uz augšu, bet skaidrs, ka tā mēdz darīt. Pozitīvais piemērs ir „Latvijas dzelzceļš”, kas ir noapaļojuši uz leju pat,” saka kāds uzrunātais iedzīvotājs.
Cits aptaujātais savukārt pamanījis, ka ir palielinājušās cenas piena produktiem: „Ir - piena produktiem, skaidri ir redzams, ka ir cenu lēciens. Un, lai gan nedaudz, bet tomēr tas atstāj iespaidu uz ģimenes budžetu.”
Savukārt vēl kāda iedzīvotāja norāda, ka ir pamanījusi nelielu cenas pieaugumu gaļai un tās izstrādājumiem: „Man tomēr liekas, ka uz gaļas produktiem ir mazliet dārgāk palicis. Ja tā rūpīgāk skaties, tad noteikti redzi. Kur par centiem, kur par kādiem divdesmit centiem - bet, ja seko līdzi, tad to var ievērot.”
Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa dati gan no iedzīvotāju novērojumiem atšķiras – 97% preču un pakalpojumu cenas nav mainījušās, savukārt pārējām precēm cenas ir svārstījušās abos virzienos, norāda ministrijas Iekšējā tirgus departamenta pārstāve Maija Ziediņa-Brigmane.
„Šī gada desmitais cenu novērojums tika veikts 3.martā. Apkopotie rezultāti liecina, ka vairākumam preču cena ir palikusi nemainīga. 97,3% gadījumu preču un pakalpojumu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums novērots 0,8% gadījumu, bet 1,9% gadījumos cena ir samazinājusies. Atbilstoši marta pirmās nedēļas monitoringam, pārtikas cenas svārstās atbilstoši sezonalitātei, pakalpojumu cenas ir stabilizējušās, tomēr dažiem pakalpojumiem cenu svārstības vēl tiek novērotas. Vienīgais, ko mēs prognozējam, ka marta otrās nedēļas rezultātos atspoguļosies degvielas cenu kāpums,” skaidro Ziediņa-Brigmane.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs norāda, ka pēc tirgotāju aplēsēm svārstības ir lielākas, nekā norāda Ekonomikas ministrija. Tirgotāji ir informēti, kuras cenas tiek novērotas, un izvairās tās būtiski mainīt. Kopumā gan lielākā daļa no cenu svārstībām neesot saistītas ar eiro ieviešanu.
„Cenas visu laiku ir nedaudz kāpušas, bet ne jau eiro ietekmē - ir daudzi citi faktori, kas to ietekmē. Ja mēs runājam par pārtikas tirdzniecību, tad valdība ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas sadārdzina preču tirdzniecību, un tiek plānota arī kases aparātu reformu, kas, protams, gulsies uz pircēju pleciem. Tas, ko mēs ceram, ka varbūt samazināsies izmaksas, kas saistītas ar maksājumu karšu apkalpošanu, un tad savukārt preces varētu būt nedaudz lētākas,” saka Danusēvičs.
Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs arī prognozē, ka Krievijas un Ukrainas notikumu iespaidā pārtikas cenas varētu kristies, jo, samazinoties eksportam, pastiprināsies pārtikas ražotāju konkurence vietējā tirgū.
