Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aiga Pelane: Nodokļu pārmaiņas var būt tuvāk nekā pirmajā mirklī šķiet

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Baznīcas sadarbība ar Valsts drošības komiteju

Pret savu gribu par nodokļu parādniekiem kļuvuši teju 57 tūkstoši iedzīvotāju

Pret savu gribu par nodokļu parādniekiem kļuvuši 57 000, galvenais iemesls – neapliekamais minimums

Jau četras nedēļas pagājušas kopš 1. marta, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka pieņemt iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas. Par vienu no visbiežāk apspriestajām tēmām kļuvuši nodokļu parādi jeb piemaksas, kā tās dēvē amatpersonu valodā. Tās ir nodokļu reformas sekas. Līdz šīs nedēļas vidum VID iesniegts vairāk nekā pusmiljons deklarāciju, tajā skaitā vairāk nekā 430 000 deklarāciju par aizvadīto gadu. Nodokļu piemaksas jāveic vairāk nekā desmitajai daļai deklarāciju iesniedzēju. VID lēš, ka lauvastiesa parādnieku par tādiem kļuvuši, jo viņiem piemērotais prognozētais neapliekamais minimums ir izrādījies pārlieku liels.

ĪSUMĀ:

Pārsteigums par parādu

Jānim aizvadītajā gadā izveidojies gandrīz 116 eiro liels nodokļu parāds jeb piemaksa. "Kā man grāmatveži skaidroja, VID fiksē situāciju uz 31. decembri. Bet no 1. janvāra man pacēlās alga. Es strādāju pašvaldības iestādē, un katru gadu mums pieliek klāt inflācijas procentu vai kā nu to sauc. Man pat prātā neienāca, ka man kaut kas ir jāskatās. Es kā labticīgs nodokļu maksātājs pilnībā paļāvos, ka VID un mani grāmatveži izdarīs visu, kā vajag," stāsta vīrietis

Šonedēļ viņš VID iesniedzis attaisnotos izdevumus apliecinošus dokumentus un tagad lēš, ka, atskaitot no nodokļu parāda attaisnotos izdevumus, viņš valstij būs palicis parādā teju 98 eiro.

Atbilstoši VID apkopotajiem datiem, šobrīd parādi jeb piemaksas par aizvadīto gadu ir izveidojušās teju 57 000 cilvēku.

Liela daļa no viņiem, tāpat kā Jānis, vēl arvien lauza galvu, kā šis parāds ir izveidojies. Visticamāk, pie vainas ir jaunā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sistēma.

Jānis atzina, ka pērn ir kaut ko dzirdējis par to, ka šādas situācijas var veidoties, ka nepareizi piemērota neapliekamā minimuma vai progresīvās nodokļu likmes dēļ cilvēki var nonākt parādnieku statusā. Tādēļ aizvadītā gada laikā viņam pat prātā neesot nācis interesēties, vai pašam nedraud nonākšana šādā situācijā.

"Es sapratu, ka tas vairāk attiecas uz tiem, kam ir vairākas darbavietas, strādājošajiem pensionāriem, tiem, kam ir neregulāri ienākumi. Bet man pat prātā neienāca, ka man, kam no 1. janvāra līdz 31. decembrim ir viena algas likme," viņš saka.

Par izveidojušos parādu jeb piemaksu Jānis uzzinājis marta sākumā, kad nolēmis iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Tad piedzīvots nepatīkamais pārsteigums. Jānis pieļauj, ka daudzi parādnieku statusā nonākušie to vēl nemaz nenojauš.

"Mana pirmā doma bija par kolēģiem, kas ir man pakļauti, kuri strādā jau gadiem. Viņi no tā neko nesaprot. Mums ir pavārīte – pensionāre. Viņai, paldies Dievam, ir 3 centus liela pārmaksa, mēs paskatījāmies. Es taču vēl kaut ko no šī visa saprotu, bet ir daudzi, kas nesaprot vispār neko."

Iedzīvotāji sistēmu neizprot

Tiesībsarga birojā pirmās iedzīvotāju sūdzības par jauno sistēmu saņemtas jau pērn. Vienā no tām teikts: "Tagad algas neapliekamo minimumu vairs nerēķinot grāmatveži, bet katram cilvēkam pašam jāprot rēķināt, cik liels neapliekamais minimums viņam pienākas. Un, ja cilvēks to neprot, viņam jāraksta VID iesniegums par atteikšanos no neapliekamā minimuma. Lai kaut kad to atgūtu pēc tam. Bet, ja to nedara, varot iekulties lielos parādos valstij. Vai šis likums nav galēji netaisns? Jo daudzi cilvēki - arī es - nepratīsim neko izrēķināt. Tad sanāk, ka mums, jau tā trūcīgiem un nomāktiem, ir jāatsakās no neapliekamā minimuma?"

Tieši šīs sūdzības pamudinājušas Tiesībsarga biroju kopīgi ar Latvijas Universitāti (LU) veikt pētījumu par nodokļu reformas efektivitāti un iedzīvotāju attieksmi pret to. LU pētnieku aplēses liecina, ka skaļi deklarētais mērķis samazināt ienākumu nevienlīdzību īsti sasniegts nav. Savukārt iedzīvotāju aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka lielākā daļa iedzīvotāju jauno sistēmu nesaprot.

"Ja mēs tā vispārīgi paprasījām, cilvēki saka, ka it kā ir labi, ka katru mēnesi saņem mazliet vairāk naudiņas. Bet, kad mēs pastāstām, kādas ir sekas, tas vairs nešķiet labi,"  aptaujas rezultātus komentē Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.

Atklājies arī, ka nodokļu reformas gaitā izveidoto diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas modeli liela daļa cilvēku uzskata par netaisnu, kad tajā mazliet iedziļinās.

"Vispārīgi cilvēki saka, ka "jā, tas ir pieņemami". Aptuveni 70% teica, ka tas ir pieņemami. Bet, kad nākamajos jautājumos mēs sākām skaidrot, parādīt iespējamās sekas, tad situācija jau mainījās krasi," atzīst Koņuševskis.

Īpašu kritiku izpelnījusies komunikācijas kampaņa, kuru nodokļu reformas skaidrošanai pērn izvērsa Finanšu ministrija (FM). Tā izmaksāja vairāk nekā 80 000 eiro, taču lielākais akcents tajā likts uz iedzīvotāju ieguvumiem, nevis brīdināšanu par risku iedzīvoties parādā.

"Labums, kāds būs, ir pateikts, bet par negatīvo momentu, kas seko tam labumam, netiek pateikts. Un tas nav godīgi pret sabiedrību, pret cilvēku," uzskata Tiesībsarga biroja pārstāvis.

Ministre pārmetumiem nepiekrīt

Bijusī finanšu ministre, Zaļo un Zemnieku savienības politiķe Dana Reizniece-Ozola, kas ir redzamākā nodokļu reformas autore un viena no informācijas kampaņas sejām, šiem pārmetumiem nepiekrīt.

Kampaņai esot bijušas divas daļas. Vienā no tām skaidroti ieguvumi, bet otrā arī riski. Tomēr otrā daļa iedzīvotājus nez kādēļ nav spējusi ieinteresēt.

"Speciāls informatīvais video materiāls tika sagatavots VID jau 2018. gada sākumā, kurā ir skaidrots, kā būtu jārīkojas, lai nebūtu pienākums piemaksāt, kādas ir iespējas. (..) Ļoti maz skatījumu bija." 

Bijušās finanšu ministres skaidrojums par iemesliem, kādēļ tik daudzi nonākuši parādnieku statusā ir vienkāršs – cilvēkiem vēl jāpierod pie progresīvās nodokļu sistēmas. "Progresīvā nodokļu sistēma ir jaunums. Vēl visi nav pie tās pieraduši," saka bijusī finanšu ministre.

Par kļūmi bijusī ministre atzīst tikai aizkavēšanos ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumu pieņemšanu. Grozījumi, kas ļauj 2018. gadā izveidojušos parādu samaksāt līdz 2020. gada 1. decembrim, pieņemti tikai pagājušajā nedēļā.

"Tas, kas bija jāizdara jau pirms deklarāciju iesniegšanas 1. martā, - bija jāveic likuma grozījumi.

Tas bija uzdots ministrijai jau gada sākumā. Bet acīmredzot valdības maiņas dēļ tas prasīja vairāk laika, nekā objektīvi bija nepieciešams," taisnojas Reizniece-Ozola.

Daudz darba arī grāmatvežiem

Pēc nodokļu reformas grūtāk izprast nodokļu sistēmu kļuvis ne tikai vienkāršā darba darītājiem, bet arī tiem, kam parasti prasa skaidrot, kā tad īsti nodokļi jāpiemēro. Proti, grāmatvežiem.

"Grāmatvežiem darba ir ļoti daudz vairāk. Tas ir jāsaka godīgi," atzīst Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Beķere.

Viņa apliecina, ka darbinieki, mēģinot saprast, kā tad īsti maksājami nodokļi, vēršas pie grāmatveža, bet ne vienmēr grāmatvedis var atbildēt uz visiem jautājumiem. Tikai dažos gadījumos, piemēram, kad jaunā māmiņa atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, grāmatvedim jau uzreiz ir skaidrs, kur slēpjas zemūdens akmens, proti, VID aprēķinātais neapliekamais minimums ir krietni lielāks, nekā tam jābūt.

Ir reizes, kad paši grāmatveži palaiž garām faktu, ka diferencētais neapliekamais minimums konkrētam cilvēkam VID prognozēts lielāks, nekā pienāktos.

Taču ir arī gadījumi, kad grāmatvedis nemaz nezina, cik lieli ir cilvēka ienākumi. Par īsti taisnīgu šo esošo sistēmu nosaukt nevar, secina Beķere.

"Paradoksālākais ir tas, ka cietēji sanāk zemo algu saņēmēji. Šiem cilvēkiem, kam iepriekšējos gados ir bijuši mazāki ienākumi, ir vai nu palielināta alga, vai arī viņi ir dabūjuši vēl kādu papildu darbu, viņiem neapliekamais minimums ir piemērots maksimālais. Tagad viņi ir tādā nepatīkamā situācijā," klāsta Beķere.

VID liela rosība

Otrdien, 26. martā, pēcpusdienā VID ēkas klientu apkalpošanas centrā valdīja liela rosība. Šeit aizpildīt gada ienākumu deklarācijas ieradušies vismaz pussimts cilvēku. Starp deklarāciju aizpildītājiem rosījās VID konsultanti, kas cilvēkiem skaidroja, kura no veidlapām jāaizpilda, kurā ailē kas rakstāms.

"Mēs pašlaik esam visus resursus novirzījuši, lai varētu klientus apkalpot," stāsta VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā.

Laika posmā no 1. marta līdz 26. marta pusdienlaikam dienestā ir iesniegti 545 000 gada ienākumu deklarāciju. Tā ir aptuveni puse no prognozētā daudzuma. Pieaugot iesniegto deklarāciju skaitam, aug arī parādnieku skaits un parāda apjoms.

VID vēl nav detalizēti pētījis, kā šīs piemaksas veidojušās, tomēr

VID ģenerāldirektores vietniece domā, ka lauvastiesa parādnieku par tādiem kļuvuši, jo viņiem piemērotais prognozētais neapliekamais minimums ir izrādījies pārlieku liels.

Tas tādēļ, ka, to aprēķinot, VID balstās uz datiem, kas daudzos gadījumos vairs neatbilst cilvēka reālajiem ienākumiem. "Algoritmā tiek iekļauta gandrīz gadu veca informācija," teica Pelēkā.

Pieņemot jau pieminētos ienākumu nodokļa likuma grozījumus, Saeima ir vismaz pagarinājusi 2018. gada laikā izveidojušos parādu jeb piemaksu samaksas termiņu. Pelēkā gan mudina neatlikt visu uz pēdējo mirkli.

Grib vienkāršot sistēmu

Taču arvien atklāts paliek jautājums, ko darīt, lai novērstu šādu situāciju veidošanos nākotnē. Tiesībsarga biroja speciālists Raimonds Koņuševskis, atsaucoties uz pētījumu, kas veikts kopā ar ekspertiem no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, sliecas domāt, ka patlaban izveidotā sistēma ir jāpārskata un jāpadara vienkāršāka:

"Pārāk daudz ir tās progresivitātes. Iespējams, vajadzēja to atstāt tikai uz likmēm. Tas varbūt būtu saprotamāk un pieņemamāk."

Veidus, kā sistēmu vienkāršot, sācis meklēt arī VID. "Šīs normas ir sarežģītas. Esam arī ar Finanšu ministriju runājuši par to, kas ir jādara, lai maksimāli atvieglotu deklarēšanas procesu un arī šos aprēķina algoritmus ne tikai iedzīvotājiem, bet arī grāmatvežiem," stāsta Pelēkā. Viņa gan atturas nosaukt konkrētu termiņu, kad gaidāmas kādas izmaiņas.

Tikmēr Jānis pēc šogad piedzīvotā nepatīkamā pārsteiguma jau pacenties parūpēties, lai nākamgad vairs nenonāktu šādā situācijā.

"Ieķeksēju, lai man nepiemēro šo diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat es ieķeksēju, lai man piemēro 23% likmi.

It kā man tā būtu jāmaksā, ja man būtu attiecīgie ienākumi vai blakus darbs. Man viņu nav. Bet tagad man skaitīs lielākus nodokļus, man veidosies nodokļa pārmaksa, no kuras, es ceru, ka varēšu nosegt tos 97 eiro. Bet, ja valsts uzskatīs, ka man šie 97 eiro ar kapeikām ir jāsamaksā uzreiz, nākamajā periodā es dabūšu nodokļu atmaksu," spriež  Jānis.

Pašreizējo valdību veidojošie politiķi nodokļu reformas sekas apņēmušies vētīt tikai nākamgad. Normas, kas iedzīvotājus pret pašu gribu padara par parādniekiem, gan būtu iespējams mainīt arī ātrāk, taču par to, vai tas tiks darīts, ir jāizšķiras politiķiem. Starp citu, pirms divarpus mēnešiem parakstītajā valdības deklarācijā viņi ir apņēmušies vienkāršot darbaspēka nodokļu piemērošanu.

16 komentāri
Arnolds Leveika
Nevainojiet deklarāciju sniedzējus ,bet skatiet kādi analfabeti strādā VIDA .JO VINI JAUC KOPĀ vārdus IENĀKUMI ?AR VĀRDU IEŅEMUMI .Tas nozīmē ka nepārvalda LATVIEŠU valodu.Tāpēc nebrīnieties par iznākumu.Ar tādu kļudu nosūtīti lielākajai daļai mazo zemnieku saimniecībām.,itkā vis saražots bez izdevumiem
Zane Līvmane
Nu neizskatās tas labi.. bet tautai vairāk interesēja Kiviča nedienas, nevis nodokļu reforma!
Anonīms lietotājs 6871
Piekrītu 17776 Vakar, 22:42, ka Finmins jau nu varēja pamodelēt savus garadarbus, par to viņiem maksā. Tas, ka Saeima, neko nejēdzot, izlaiž cauri - nu, 12ā jau bija zzs čempionku Saeima, no tās domāšanu un sapratni gaidīt veltīgi - visas reformas jāpārstrādā, jo greizas, valsts zaudējusi kārtējos 4 gadus. Par tautas nespēju saprast EDS un sekot līdzi saviem ienākumiem (nepārrēķinot, neiedziļinoties formulās) bez vaimanāšanas var teikt tikai vienu - žēl, ka LV politiķi nemīl savu tautu un nepalīdz tai aizmirst padomijas attieksmi "valsts rūpējas par visu manā dzīvē". Viens no veidiem bija jau sen, kopā ar nulles deklarāciju, ieviest obligāto, ikgadējo visu ienākumu deklarēšanu visiem iedzīvotājiem, kā tas ir daudzviet pasaulē. Godīgā tautas daļa pierastu ātri, bet valstij kopumā tas būtu palīdzējis izvairīties no ienākumu slēpšanas, mistiskajiem aizdevumiem/parādiem un skaidras naudas uzkrājumiem amatpersonu deklarācijās, vairotu gan budžeta ieņēmumus, gan mazinātu kriminālo vidi.
Iveta Rutkovska
Anonīmais lietotājs 17776 Jūs esat rupjš un neaudzināts. Es deklarācijas iesniedzu sen un zinu, ka tas kļūst arvien sarežģītāk, bet parasts darba ņēmējs nekad nav rēķinājis savus nodokļus. Nezinu vai jūsu mamma vai ome tā vienkārši tiktu ar to galā.
Anonīms lietotājs 17776
Tas, kas cilvēkiem ir jāsaprot ir tas, ka ja alga šogad ir sākot no 1100 EUR/mēnesī, tad nepienākas vispār neapliekamais minimums. Un ja EDS rāda, ka VID ir prognozējis kaut kādu ciparu, tad ir prātīgi ielikt ķeksīti, lai darba vieta to nepiemēro... Īpaši kritiski tas ir tiem, kam ir algas pieaugums, vai kas pirms tam nestrādāja. Savukārt, ja alga ir līdz 440 EUR/mēnsī (ieskaitot), tad pienākas maksimālais neapliekamais minimums, kas nozīmē, ka nodokļa parāds nekad neveidosies, ja vien nav citi ienākumi. Par to pēdējo daudzi parasti aizmirst, ka naudu pelna ne tikai ar algu, bet arī citos veidos. Cilvēkiem, kam alga ir starp šiem cipariem un ir augusi, diemžēl gan nav variantu. Atliek cerēt, ka to formulu izlabos.
Anonīms lietotājs 17776
Tā vietā lai sekotu bara instinktam visu kritizēt, Jūs varējāt tomēr padomāt līdzi tam, kā ir realitātē. Reformas lielākā kļūda bija prognozētais neapliekamais minimums, kurš tika aprēķināts precīzi tāds, itkā alga būtu tāda pati, kā pirms pusotra gada. Ja šajā vienādojumā, piesardzības pēc, būtu atskaitīti kaut daži desmiti eiro, paredzot, ka cilvēku algas tomēr kaut cik augs, iznākums būtu krietni pozitīvāks ļoti ievērojamam skaitam cilvēku. Un šī nav nedz grāmatvežu, nedz VID vaina, bet gan Finanšu ministrijas, kas šo reformu izstrādāja un saeimas, kas izlaida cauri tik neapdomīgu rīcību.
Anonīms lietotājs 17776
"Iesniegt deklarāciju kļūst arvien sarežģītāk" - kas tie par murgiem? Kādreiz deklarāciju taisīja visu "ar roku". Vēl pagājušo gadu bija jāatbild uz jautājumiem un jāspiež poga "tālāk" un pēc tam jāveic labojumi, šogad deklarācija jau ir gatava, kā nospiež pogu "Izveidot". Deklarācijas iesniegšana EDS kļūst arvien elementārāka. Mana mamma ka kras pati saskenēja čekus un pievienoja pati visus savā EDS un iesniedza deklarāciju pati, jo atrada gana daudz informācijas par to, kā to izdarīt. Pat neņemot to visu vērā, vienmēr ir pastāvējusi iespēja aiziet uz VID nodaļu, kur cilvēks visu Tavā vietā izdarīs... Apgalvot, ka paliek arvien sarežģītāk ir meli. Neapliekamā minimuma aprēķins ir sarežģīts, bet to nav jēgas pārrēķināt, EDS pašā deklarācijā to nekad vēl nav aprēķinājis nepareizi, bet ja ir vēlme, tad EDS arī parāda, kā pie tā cipara ir tikts.
Iveta Rutkovska
Sistēma Ir brāķis. Darba ņēmējam, kas strādā algotu darbu, un, kam nav citu ienākumu, nedrīkst rasties nekādi parādi, jo visi nodokļi jāatvēl ienākumu gūšanas vietā. Nav cilvēkam parastajām jārēķina sev nodokļi. Pat VID lapā nebūtu jāiet nekas skatīties.
Anonīms lietotājs 17776
Protams, dzīvo mucā un tiec caur spundi barota. Priekš kam Tev izmantot savas smadzenes...
Janis Black
Tas vairāk ir sliktas grāmatvedības "nopelns" ka šiem cilvēkiem ir nepareizi sarēķinātas algas. Ir likums, kurā definēti noteikumi un formulas, nepieciešama nedaudz loģiskā domāšana un aritmētikas iemaņas, lai visu saprastu un sarēķinātu. Liekas ka ar 4-5 klases līmeni var tikt cauri. Diemžēl ir tā ka musdienās ir pilns ar analfabētiem...
Anonīms lietotājs 17776
Izcili parādīji šeit, kurš ir analfabēts. Ar grāmatvedību šeit sakara nekāda. VID nosaka prognozēto neapliekamo minimumu un nevienam grāmatvedim nav tiesību to neņemt vērā bez darba ņēmēja iesnieguma. Ja VID saka, ka lielai algai jāpiemēro maksimālais neapliekamais, tad grāmatvedis ir bezspēcīgs, jo tikai un vienīgi darba ņēmējs caur EDS var panākt šī prognozētā neapliekamā minimuma nepiemērošanu.
Inga Gredzena
D. Pelēkā saka, ka neapliekamo minimumu rēķina no algas gadu atpakaļ, bet nē, rēķina no algas pusotru gadu atpakaļ, loģiski, ka pusotra gada laikā alga visticamāk mainās. Nav jābūt ģēnijam, lai izveidotu atbilstošu aprēķina sistēmu - neapliekamais minimums ir jārēķina no pēdējo sešu mēnešu ieņēmumiem un tad tas būs gandrīz pilnīgi precīzs. Man septembrī mainījās alga uz 1000 pirms nodokļiem, bet pēc VID datiem man vēl gadu piemēros neapliekamo minimumu, kaut gan pēc likuma tas nepienākas. Tas ir absurds!
Anonīms lietotājs 34336
Kur problēma? Seko un rēķini līdzi savām finansēm, nav jau tā ka tev to naudu noņem.
Anonīms lietotājs 17722
Tas ir kārtējais Finanšu ministrijas brāķis. Bet Reizniece-Ozola ir pelnījusi, ka viņu publiski giljotinē citiem ministriem par mācību!!!
Anonīms lietotājs 17776
Anonīms lietotājs 34336, lai kā arī nebūtu ar mūsu reformu, bet tā ir tiesa, ka ASV deklarācijas sniedz visi un paši seko līdzi saviem nodokļiem un neviens nečīkst, kā pie mums, par to, ka pašiem liek beidzot galvu lietot.
Anonīms lietotājs 34336
Brāķis esi tu, kas nesaprot elemantāru nodokļu sistēmu, pamēģini aizpildīt asv nodokļu deklarāciju, tad tu redzētu kas ir brāķais ;)
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti