Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aiga Pelane: Nodokļu pārmaiņas var būt tuvāk nekā pirmajā mirklī šķiet

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Baznīcas sadarbība ar Valsts drošības komiteju

Pret savu gribu par nodokļu parādniekiem kļuvuši teju 57 tūkstoši iedzīvotāju

Pret savu gribu par nodokļu parādniekiem kļuvuši 57 000, galvenais iemesls – neapliekamais minimums

Jau četras nedēļas pagājušas kopš 1. marta, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka pieņemt iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas. Par vienu no visbiežāk apspriestajām tēmām kļuvuši nodokļu parādi jeb piemaksas, kā tās dēvē amatpersonu valodā. Tās ir nodokļu reformas sekas. Līdz šīs nedēļas vidum VID iesniegts vairāk nekā pusmiljons deklarāciju, tajā skaitā vairāk nekā 430 000 deklarāciju par aizvadīto gadu. Nodokļu piemaksas jāveic vairāk nekā desmitajai daļai deklarāciju iesniedzēju. VID lēš, ka lauvastiesa parādnieku par tādiem kļuvuši, jo viņiem piemērotais prognozētais neapliekamais minimums ir izrādījies pārlieku liels.

ĪSUMĀ:

Pārsteigums par parādu

Jānim aizvadītajā gadā izveidojies gandrīz 116 eiro liels nodokļu parāds jeb piemaksa. "Kā man grāmatveži skaidroja, VID fiksē situāciju uz 31. decembri. Bet no 1. janvāra man pacēlās alga. Es strādāju pašvaldības iestādē, un katru gadu mums pieliek klāt inflācijas procentu vai kā nu to sauc. Man pat prātā neienāca, ka man kaut kas ir jāskatās. Es kā labticīgs nodokļu maksātājs pilnībā paļāvos, ka VID un mani grāmatveži izdarīs visu, kā vajag," stāsta vīrietis

Šonedēļ viņš VID iesniedzis attaisnotos izdevumus apliecinošus dokumentus un tagad lēš, ka, atskaitot no nodokļu parāda attaisnotos izdevumus, viņš valstij būs palicis parādā teju 98 eiro.

Atbilstoši VID apkopotajiem datiem, šobrīd parādi jeb piemaksas par aizvadīto gadu ir izveidojušās teju 57 000 cilvēku.

Liela daļa no viņiem, tāpat kā Jānis, vēl arvien lauza galvu, kā šis parāds ir izveidojies. Visticamāk, pie vainas ir jaunā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sistēma.

Jānis atzina, ka pērn ir kaut ko dzirdējis par to, ka šādas situācijas var veidoties, ka nepareizi piemērota neapliekamā minimuma vai progresīvās nodokļu likmes dēļ cilvēki var nonākt parādnieku statusā. Tādēļ aizvadītā gada laikā viņam pat prātā neesot nācis interesēties, vai pašam nedraud nonākšana šādā situācijā.

"Es sapratu, ka tas vairāk attiecas uz tiem, kam ir vairākas darbavietas, strādājošajiem pensionāriem, tiem, kam ir neregulāri ienākumi. Bet man pat prātā neienāca, ka man, kam no 1. janvāra līdz 31. decembrim ir viena algas likme," viņš saka.

Par izveidojušos parādu jeb piemaksu Jānis uzzinājis marta sākumā, kad nolēmis iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Tad piedzīvots nepatīkamais pārsteigums. Jānis pieļauj, ka daudzi parādnieku statusā nonākušie to vēl nemaz nenojauš.

"Mana pirmā doma bija par kolēģiem, kas ir man pakļauti, kuri strādā jau gadiem. Viņi no tā neko nesaprot. Mums ir pavārīte – pensionāre. Viņai, paldies Dievam, ir 3 centus liela pārmaksa, mēs paskatījāmies. Es taču vēl kaut ko no šī visa saprotu, bet ir daudzi, kas nesaprot vispār neko."

Iedzīvotāji sistēmu neizprot

Tiesībsarga birojā pirmās iedzīvotāju sūdzības par jauno sistēmu saņemtas jau pērn. Vienā no tām teikts: "Tagad algas neapliekamo minimumu vairs nerēķinot grāmatveži, bet katram cilvēkam pašam jāprot rēķināt, cik liels neapliekamais minimums viņam pienākas. Un, ja cilvēks to neprot, viņam jāraksta VID iesniegums par atteikšanos no neapliekamā minimuma. Lai kaut kad to atgūtu pēc tam. Bet, ja to nedara, varot iekulties lielos parādos valstij. Vai šis likums nav galēji netaisns? Jo daudzi cilvēki - arī es - nepratīsim neko izrēķināt. Tad sanāk, ka mums, jau tā trūcīgiem un nomāktiem, ir jāatsakās no neapliekamā minimuma?"

Tieši šīs sūdzības pamudinājušas Tiesībsarga biroju kopīgi ar Latvijas Universitāti (LU) veikt pētījumu par nodokļu reformas efektivitāti un iedzīvotāju attieksmi pret to. LU pētnieku aplēses liecina, ka skaļi deklarētais mērķis samazināt ienākumu nevienlīdzību īsti sasniegts nav. Savukārt iedzīvotāju aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka lielākā daļa iedzīvotāju jauno sistēmu nesaprot.

"Ja mēs tā vispārīgi paprasījām, cilvēki saka, ka it kā ir labi, ka katru mēnesi saņem mazliet vairāk naudiņas. Bet, kad mēs pastāstām, kādas ir sekas, tas vairs nešķiet labi,"  aptaujas rezultātus komentē Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.

Atklājies arī, ka nodokļu reformas gaitā izveidoto diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas modeli liela daļa cilvēku uzskata par netaisnu, kad tajā mazliet iedziļinās.

"Vispārīgi cilvēki saka, ka "jā, tas ir pieņemami". Aptuveni 70% teica, ka tas ir pieņemami. Bet, kad nākamajos jautājumos mēs sākām skaidrot, parādīt iespējamās sekas, tad situācija jau mainījās krasi," atzīst Koņuševskis.

Īpašu kritiku izpelnījusies komunikācijas kampaņa, kuru nodokļu reformas skaidrošanai pērn izvērsa Finanšu ministrija (FM). Tā izmaksāja vairāk nekā 80 000 eiro, taču lielākais akcents tajā likts uz iedzīvotāju ieguvumiem, nevis brīdināšanu par risku iedzīvoties parādā.

"Labums, kāds būs, ir pateikts, bet par negatīvo momentu, kas seko tam labumam, netiek pateikts. Un tas nav godīgi pret sabiedrību, pret cilvēku," uzskata Tiesībsarga biroja pārstāvis.

Ministre pārmetumiem nepiekrīt

Bijusī finanšu ministre, Zaļo un Zemnieku savienības politiķe Dana Reizniece-Ozola, kas ir redzamākā nodokļu reformas autore un viena no informācijas kampaņas sejām, šiem pārmetumiem nepiekrīt.

Kampaņai esot bijušas divas daļas. Vienā no tām skaidroti ieguvumi, bet otrā arī riski. Tomēr otrā daļa iedzīvotājus nez kādēļ nav spējusi ieinteresēt.

"Speciāls informatīvais video materiāls tika sagatavots VID jau 2018. gada sākumā, kurā ir skaidrots, kā būtu jārīkojas, lai nebūtu pienākums piemaksāt, kādas ir iespējas. (..) Ļoti maz skatījumu bija." 

Bijušās finanšu ministres skaidrojums par iemesliem, kādēļ tik daudzi nonākuši parādnieku statusā ir vienkāršs – cilvēkiem vēl jāpierod pie progresīvās nodokļu sistēmas. "Progresīvā nodokļu sistēma ir jaunums. Vēl visi nav pie tās pieraduši," saka bijusī finanšu ministre.

Par kļūmi bijusī ministre atzīst tikai aizkavēšanos ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumu pieņemšanu. Grozījumi, kas ļauj 2018. gadā izveidojušos parādu samaksāt līdz 2020. gada 1. decembrim, pieņemti tikai pagājušajā nedēļā.

"Tas, kas bija jāizdara jau pirms deklarāciju iesniegšanas 1. martā, - bija jāveic likuma grozījumi.

Tas bija uzdots ministrijai jau gada sākumā. Bet acīmredzot valdības maiņas dēļ tas prasīja vairāk laika, nekā objektīvi bija nepieciešams," taisnojas Reizniece-Ozola.

Daudz darba arī grāmatvežiem

Pēc nodokļu reformas grūtāk izprast nodokļu sistēmu kļuvis ne tikai vienkāršā darba darītājiem, bet arī tiem, kam parasti prasa skaidrot, kā tad īsti nodokļi jāpiemēro. Proti, grāmatvežiem.

"Grāmatvežiem darba ir ļoti daudz vairāk. Tas ir jāsaka godīgi," atzīst Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Beķere.

Viņa apliecina, ka darbinieki, mēģinot saprast, kā tad īsti maksājami nodokļi, vēršas pie grāmatveža, bet ne vienmēr grāmatvedis var atbildēt uz visiem jautājumiem. Tikai dažos gadījumos, piemēram, kad jaunā māmiņa atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, grāmatvedim jau uzreiz ir skaidrs, kur slēpjas zemūdens akmens, proti, VID aprēķinātais neapliekamais minimums ir krietni lielāks, nekā tam jābūt.

Ir reizes, kad paši grāmatveži palaiž garām faktu, ka diferencētais neapliekamais minimums konkrētam cilvēkam VID prognozēts lielāks, nekā pienāktos.

Taču ir arī gadījumi, kad grāmatvedis nemaz nezina, cik lieli ir cilvēka ienākumi. Par īsti taisnīgu šo esošo sistēmu nosaukt nevar, secina Beķere.

"Paradoksālākais ir tas, ka cietēji sanāk zemo algu saņēmēji. Šiem cilvēkiem, kam iepriekšējos gados ir bijuši mazāki ienākumi, ir vai nu palielināta alga, vai arī viņi ir dabūjuši vēl kādu papildu darbu, viņiem neapliekamais minimums ir piemērots maksimālais. Tagad viņi ir tādā nepatīkamā situācijā," klāsta Beķere.

VID liela rosība

Otrdien, 26. martā, pēcpusdienā VID ēkas klientu apkalpošanas centrā valdīja liela rosība. Šeit aizpildīt gada ienākumu deklarācijas ieradušies vismaz pussimts cilvēku. Starp deklarāciju aizpildītājiem rosījās VID konsultanti, kas cilvēkiem skaidroja, kura no veidlapām jāaizpilda, kurā ailē kas rakstāms.

"Mēs pašlaik esam visus resursus novirzījuši, lai varētu klientus apkalpot," stāsta VID ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā.

Laika posmā no 1. marta līdz 26. marta pusdienlaikam dienestā ir iesniegti 545 000 gada ienākumu deklarāciju. Tā ir aptuveni puse no prognozētā daudzuma. Pieaugot iesniegto deklarāciju skaitam, aug arī parādnieku skaits un parāda apjoms.

VID vēl nav detalizēti pētījis, kā šīs piemaksas veidojušās, tomēr

VID ģenerāldirektores vietniece domā, ka lauvastiesa parādnieku par tādiem kļuvuši, jo viņiem piemērotais prognozētais neapliekamais minimums ir izrādījies pārlieku liels.

Tas tādēļ, ka, to aprēķinot, VID balstās uz datiem, kas daudzos gadījumos vairs neatbilst cilvēka reālajiem ienākumiem. "Algoritmā tiek iekļauta gandrīz gadu veca informācija," teica Pelēkā.

Pieņemot jau pieminētos ienākumu nodokļa likuma grozījumus, Saeima ir vismaz pagarinājusi 2018. gada laikā izveidojušos parādu jeb piemaksu samaksas termiņu. Pelēkā gan mudina neatlikt visu uz pēdējo mirkli.

Grib vienkāršot sistēmu

Taču arvien atklāts paliek jautājums, ko darīt, lai novērstu šādu situāciju veidošanos nākotnē. Tiesībsarga biroja speciālists Raimonds Koņuševskis, atsaucoties uz pētījumu, kas veikts kopā ar ekspertiem no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, sliecas domāt, ka patlaban izveidotā sistēma ir jāpārskata un jāpadara vienkāršāka:

"Pārāk daudz ir tās progresivitātes. Iespējams, vajadzēja to atstāt tikai uz likmēm. Tas varbūt būtu saprotamāk un pieņemamāk."

Veidus, kā sistēmu vienkāršot, sācis meklēt arī VID. "Šīs normas ir sarežģītas. Esam arī ar Finanšu ministriju runājuši par to, kas ir jādara, lai maksimāli atvieglotu deklarēšanas procesu un arī šos aprēķina algoritmus ne tikai iedzīvotājiem, bet arī grāmatvežiem," stāsta Pelēkā. Viņa gan atturas nosaukt konkrētu termiņu, kad gaidāmas kādas izmaiņas.

Tikmēr Jānis pēc šogad piedzīvotā nepatīkamā pārsteiguma jau pacenties parūpēties, lai nākamgad vairs nenonāktu šādā situācijā.

"Ieķeksēju, lai man nepiemēro šo diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat es ieķeksēju, lai man piemēro 23% likmi.

It kā man tā būtu jāmaksā, ja man būtu attiecīgie ienākumi vai blakus darbs. Man viņu nav. Bet tagad man skaitīs lielākus nodokļus, man veidosies nodokļa pārmaksa, no kuras, es ceru, ka varēšu nosegt tos 97 eiro. Bet, ja valsts uzskatīs, ka man šie 97 eiro ar kapeikām ir jāsamaksā uzreiz, nākamajā periodā es dabūšu nodokļu atmaksu," spriež  Jānis.

Pašreizējo valdību veidojošie politiķi nodokļu reformas sekas apņēmušies vētīt tikai nākamgad. Normas, kas iedzīvotājus pret pašu gribu padara par parādniekiem, gan būtu iespējams mainīt arī ātrāk, taču par to, vai tas tiks darīts, ir jāizšķiras politiķiem. Starp citu, pirms divarpus mēnešiem parakstītajā valdības deklarācijā viņi ir apņēmušies vienkāršot darbaspēka nodokļu piemērošanu.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti