Preses piegāžu kompensācijām skaidra risinājuma nav

Meklēt risinājumus drukātās preses piegādes kompensācijai Latvijas Pastam varētu nākamajā valdības sēdē 13. augustā, pieļauj Satiksmes ministrijā. Finanšu ministrijā norāda, ka Satiksmes ministrijas budžetā ir nepieciešamais finansējums preses piegādēm. Savukārt Satiksmes ministrijā piesardzīgi raugās uz izskanējušo ieceri naudu rast elektrovilcieniem paredzētajos līdzekļos.

ĪSUMĀ:

  • Pašlaik spēkā ir kārtība par preses piegādes kompensāciju. Tas ļauj nodrošināt vienotu piegādes tarifu.
  • Taču nākamgad beidzas termiņš, kad valsts kompensē pastam zaudējumus par preses piegādi.
  • Nākamajiem diviem gadiem kompensācijās no valsts budžeta pastam vajadzīgi 6,7 miljoni eiro.
  • Risinājums par šo kompensāciju aizstāšanu aizvien nav izlemts.
  • Ja kompensācijas nebūs, preses izdevējiem var nākties celt abonentmaksu.
  • Turklāt varētu samazināties preses abonentu skaits un sarukt izdevumu ieņēmumi.

Preses piegāžu kompensācijām skaidra risinājuma navAnnija Petrova

    Valsts sedz Latvijas Pastam starpību starp izdevēja maksāto tarifu un reālajiem izdevumiem, piegādājot presi visā Latvijā. Taču šāda kārtība spēkā ir vien līdz šī gada beigām. Kāds būs preses izdevumu piegādes izmaksu segšanas modelis no jaunā gada, pašlaik nav zināms. Parasti ap šo gada laiku Latvijas Pasts veido katalogu par abonēšanai pieejamiem izdevumiem nākamajam gadam. Tur jābūt arī abonēšanas cenai.

    „Mēs vienkārši šobrīd informējam izdevējus par to, ka šobrīd mūsu rīcībā nav tādas skaidras informācijas par to, kāda īsti un vai būs turpmāk šī kompensācija,” skaidro Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.

    Aizvadītajā nedēļā arī laikraksta “Kurzemnieks” redakcija saņēma Latvijas Pasta vēstuli par preses piegādes cenām, kas būtu jāmaksā no nākamā gada.

    „Protams, ir diezgan katastrofāli tie cipari, ko mēs sarēķinājām,” sacīja laikraksta „Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece.

    Laikraksts iznāk trīs reizes nedēļā. „Principā būtu mums jāmaksā katru mēnesi 4400 eiro vairāk, nekā mēs pastam par piegādi maksājam līdz šim. Tādu summu, es domāju, neviens reģionālais laikraksts nevar atļauties maksāt. Savukārt, ja mēs šo summu uzliktu uz abonēšanas maksu, tad abonentiem, [kuriem] šobrīd mūsu laikraksta „Kurzemnieks” viena mēneša abonements ir 6,30 eiro, tas būtu 8,88 eiro, tā precīzi sarēķinot. Tas arī ir nenormāls pieaugums, ņemot vērā, ka katru gadu, domājot par abonēšanu, mēs varbūt atļaujamies 15 vai 20 centus pielikt,” pastāstīja Bitiniece.

    Taču tik lielu atšķirību, kāda būtu paredzēta, šī laikraksta abonenti nomaksāt nevarēšot.

    Par šādas problēmas rašanos bija zināms iepriekš, taču tā savlaicīgi atrisināta nav. Par apdraudējumu drukātās preses nākotnei jau ilgstoši trauksmi ceļ Latvijas Preses izdevēju asociācija.

    „Apdraudējums ir tas, ka ceļas abonēšanas cena, jo kompensācija ir par piegādi un piegāde ir viena no lielām avīzes abonēšanas cenas sastāvdaļām. Šī cena var celties par 2-3 eiro par mēnesi. Gadā tas ir 24-36 eiro klāt,” norādīja Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.

    Īpaši cilvēkiem reģionos un tiem, kuru ieņēmumi ir zemāki, ir grūti iegādāties abonementus. „Šīs cenas kāpuma dēļ varētu nokristies abonementi. Ja tas tā notiek, tad laikraksti nevar pastāvēt, jo mūsu ieņēmumi ir tikai abonentu naudas un reklāmas naudas,” norādīja Līcis.

    Risināt problēmu varētu jau nākamajā valdības sēdē, pieļauj Satiksmes ministrijā. Ministrija jūlija vidū bija piedāvājusi pagarināt esošo abonēto preses izdevumu piegādes kārtību uz vienu gadu. Taču Finanšu ministrijā uzsver, ka, prasot papildu naudu ārpus budžeta veidošanas, Satiksmes ministrijai bija jāpiedāvā kompensējošie pasākumi. Tā kā atbildīgās Kultūras un Satiksmes ministrija neiesniedza kompensējošos pasākumus, vienīgais veids papildu piešķirt finansējumu šīm vajadzībām ir budžeta veidošanas laikā 2020. gadā.

    „Kā jau iepriekš arī norādījis arī finanšu ministrs, pirmkārt, Satiksmes ministrijai pašiem savā budžetā ir nepieciešamais finansējums, lai norēķinātos par preses piegādēm. Jo nozares ministrija ir precizējusi fiskālo ietekmi attiecībā uz “Pasažieru vilciena” iepirkumiem un nozares ministrijai, mēs redzam, ka 2020. gadā veidojas ekonomija ap 20 miljoniem eiro - no "Pasažieru vilciena" naudiņas, kas bija iepriekš plānota, jo arī Satiksmes ministrija plāno novirzīt vai aizstāt valsts budžeta līdzekļus ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ir ietaupīts no Skanstes tramvajiem, un

    tādā veidā pašai ministrijai veidojas šis ietaupījums jeb ekonomija.

    Tāpēc Finanšu ministrija, jau arī publiski ministrs ir norādījis, ka šis varētu būt tas avots, no kura Satiksmes ministrijai vajadzētu segt šos izdevumus,” skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

    Satiksmes ministrijā gan piesardzīgi raugās uz finanšu ministra izteikumiem par iespēju rast naudu preses piegādēm elektrovilcieniem paredzētajos līdzekļos.  

    „Šie miljoni var būt brīvi ar nosacījumu. Tur ir daudz dažādu nianšu šajā apgalvojumā. Pirmkārt, jau tas, ka Eiropas Komisijai jādod atļauja pārvirzīt Skanstes tramvaja naudu “Pasažieru vilciena” iepirkumam,” norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.

    Taču Satiksmes ministrija plāno izvērtēt arī šādu variantu. Ministrija varētu gatavot izskatīšanai risinājumus preses piegādes nodrošināšanai jau nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta jaunnedēļ. Tomēr plašāk par iespējamiem risinājumiem ministrijā šobrīd runāt atturas. Vien norāda, ka runās par tiem ar atbildīgajiem.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti