Premjers Saeimu uzrunāja pēc tam, kad parlaments atbalstīja valsts budžeta 2021. gadam – tajā tostarp plānots ieviest minimālās sociālās iemaksas, kā arī par vienu procentpunktu samazināt tā saukto sociālo nodokli.
Darbaspēka nodokļu samazināšanu plānots turpināt arī 2022. gadā un "uz priekšu", lai uzņēmējdarbības vide Latvijā būtu konkurētspējīgāka
un lai Latvija šajā ziņā līdzinātos ziemeļvalstīm. "Iederamies, bet vēl ceļš ejams," sacīja premjers.
Viņš klāstīja, ka Latvijā ir plānotas divas nodokļu sistēmas – "standarta nodokļu režīms" un pāris alternatīvie režīmi, tostarp viens no tiem paredzētu nodoklī maksāt konkrētu procentu no ieņēmumiem – līdzīgi kā tas šobrīd ir ar mikrouzņēmumu nodokli.
Premjers sacīja, ka šobrīd arī Latvija piedzīvo Covid-19 pandēmijas izraisītu krīzi. Viens no mērķiem ir vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti.
"Mums būs grūti vēl nākamos 6-9 mēnešus, līdz būs apstiprinātas un pieejamas vakcīnas pret Covid-19," teica premjers.
norādot – tas nozīmē, ka ir jāgatavojas drošības pasākumiem, kas varētu būt spēkā vismaz līdz vasaras vidum.
"Kad šī krīze beigsies, tad ir jautājums – kur mēs kā valsts virzāmies tālāk," sacīja Ministru prezidents, paužot viedokli, ka Latvija virzās lielākas labklājības valsts virzienā.
Ministru prezidents akcentēja, ka nākamo septiņu gadu laikā Latvija saņems Eiropas Savienības līdzekļus apmēram 10 miljardu eiro apmērā. Tie būs granti un papildu vēl būs privātās investīcijas.
Valdībai būs jādomā, lai šos resursus ieguldītu "gudri". Tālab valdība strādā kopā ar sociālajiem partneriem, teica Kariņš.
Premjers savā runā akcentēja arī izglītības kvalitātes nozīmi arī investīciju piesaistē. "Labas izglītības nozīme ir būtiska jebkura jaunieša darba dzīves perspektīvā," teica Kariņš, norādot uz sāktajā vairākām reformām, lai uzlabotu izglītības sistēmu Latvijā.
Tāpat Ministru prezidents uzsvēra veselības – katra indivīda, kā arī visas veselības aprūpes sistēmas – nozīmi. Arī šajā jomā notiek reformas, lai centralizētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Būtiska ir arī drošība, kas ir pamatu pamats katras valsts pastāvēšanai, teica Kariņš. Nākamgad aizsardzībai Latvijā tiks novirzīti līdzekļi vairāk nekā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Laikā, kad ekonomika samazinājusies, neesam samazinājuši aizsardzības budžetu," sacīja premjers.
Vairāki deputāti savās uzrunās premjeram pateicās par līdz šim paveikto, un arī opozīcija atšķirībā no citām reizēm neveltīja bargu kritiku.
"Domāju, ka tikai tāpēc, ka jūs spējat nobalansēt, valdība vēl joprojām pastāv," atzina Saeimā opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts Māris Kučinskis. Arī pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzina: "Es jums nu tiešām no visas sirds, premjera kungs, es jums un jūsu valdībai es novēlu veiksmi šajā ļoti nopietnajā, protams, krīzē."
Debašu noslēgumā premjers uzsvēra, ka nav pozīcija vai opozīcija, vai pretinieki viens otram. Galvenais pretinieks ir Covid-19 vīrusa izplatība, un kopīgiem spēkiem tā tiks uzvarēta.
KONTEKSTS:
Saeima trešdien, 2. decembrī, pēc nepilnu astoņu darbadienu ilga darba galīgajā lasījumā pieņēma valsts budžetu 2021. gadam un ar to saistītos teju 30 likumprojektus. Nākamā gada budžets paredz vairākas būtiskas lietas, tostarp minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanu no 1. jūlija, izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos, minimālās algas celšanu, tā sauktā sociālā nodokļa pazemināšanu par vienu procentpunktu.
