Viņš akcentēja, ka atšķirībā no iepriekšējos gados pieredzētā, budžets ir veidots, lūkojoties nevis viena, bet triju gadu ietvaros. „Šis budžets ir izaugsmes un attīstības budžets, jo tas paredz gan nodokļu samazināšanu, gan valsts konkurētspēju būtiskās jomās gan finansējumā Nacionālajā attīstības plānā no 2014.-2020. gadam, gan jaunā perioda Eiropas naudas apgūšanai (..) Mēs vairs nedomājam viena gada ietvaros, bet skatāmies triju gadu perspektīvā, kas ir svarīgs faktors stabilitātei un valsts politikas prognozējamībai," teica premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība").
Koalīcijā esošās Reformu partijas pārstāvis Jānis Ozoliņš, kurš ir arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, gan norāda, ka budžeta veidošanās process ir bijis samudžināts. „Laikā, kad uzņēmēji un iedzīvotāji alkst pēc stabilitātes un iespējas plānot savus izdevumus, ieguldījumus un tēriņus, mēs visvairāk tērējām laiku, lai sabiedrību izklaidētu ar ultimātiem un skaļām diskusijām. Tas, protams, visvairāk bija atspoguļots masu medijos un nebūt nevairo uzticību nevienam no mums. Tāpēc es prasu vismaz budžeta pieņemšanas procesu veidot profesionāli," norādīja Ozoliņš, sakot, ka gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām būtu jābūt skaidrībai, kā plānot savus tēriņus un dzīvi.
Opozīcijā esošais „Saskaņas centrs" sola balsot pret budžetu, jo tajā netiekot domāts par cilvēkiem. Tās deputāts Aleksandrs Sakovskis bija kritisks un uzsvēra, ka eiro „noēdīs" gan iespējamos algu kāpumus, gan nodokļu atvieglojumus. „Vakar es pastkastītē saņēmu tādu avizīti „Tavs budžets", kur bija aprakstītas visas 2014.gada valsts budžeta nianses un kas bija finansētas no partijas „Vienotība" kases. Tie visi pieaugumi gan algām, gan pabalstiem manā skatījumā ir kosmētika, nevis reāls labums, jo, kā mēs visi zinām, nākamgad ar eiro ieviešanu tik un tā būs cenu kāpums, un tas visus labumus tik un tā „noēdīs"," teica Sakovskis.
Cita veida kritika par budžetu izskanējusi no uzņēmēju organizācijām - tās uzskata, ka šāds budžets neveicinās Nacionālā attīstības plāna virsmērķa "ekonomikas izrāviens" sasniegšanu. Tam lielā mērā piekrīt arī finanšu ministrs Andris Vilks no „Vienotības". „Mani arī sarūgtināja budžeta veidošanās process, ka bija tik daudz ambīciju uz tēriņiem un pārāk maz palika attiecībā uz attīstību. Vienīgais, kā varēja noturēt budžetu, bija valdībai iet uz kompromisiem, kas nav tik labvēlīgi uzņēmējiem kā viņi gaidīja. Mēs ātrāk vēlamies atgriezties pirmskrīzes līmenī, kas dažkārt ir pamatoti, dažkārt nē. Taču attiecībā uz attīstību mums pietrūkst jaudas. Liekas, ka tēriņu palielināšana, piemēram, attiecībā uz algām, un es domāju, ka nekas būtisks te nākamgad nemainīsies (..) Katrā ziņā uzņēmēji grib lēcienu, bet nekāds lēciens nenotiks, būs mērena attīstība," atzina Vilks.
Ceturtdien debates Saeimā par budžetu ievilkās arī dienas otrajā pusē. Gaidāms, ka Saeima valsts budžetu pirmajā lasījumā atbalstīs, jo savu jāvārdu solījusi teikt arī opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība. Savukārt gala lasījumā budžetu Saeima grasās pieņemt novembra sākumā.
