Viņš norādīja, ka dienestam, kuru pašlaik uzrauga Ģenerālprokuratūra, jānonāk valdības pārraudzībā, jo tad tam būs lielāka patstāvība. Eiropas valstu praksē šādi dienesti “puse uz pusi” ir finanšu vai iekšlietu ministru pārraudzība, “par to arī būs izšķiršanās”, sacīja Kučinskis.
Viņš gan pieļāva, ka “varbūt uz finanšu sakārtošanas laiku prātīgi premjeram uzņemties pārraudzību”.
Kučinskis sacīja, ka diskusijas vēl būs un punktu pieliks valdības sēdē, visticamāk, nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Pašlaik Kontroles dienestu uzrauga Ģenerālprokuratūra. 11.septembrī Finanšu sektora attīstības padomes konceptuāli atbalstītais pasākumu plāns finanšu noziegumu apkarošanai paredz, ka Kontroles dienesta pārraudzību varētu uzņemties Iekšlietu ministrija. Dienesta vadītāja Ilze Znotiņa gan uzskata, ka Kontroles dienestam jābūt Ministru prezidenta, nevis Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.
Šopavasar ne tikai sabiedrības, bet arī politiķu interesi par dienestu pamodināja ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju paziņojums. Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Šobrīd "ABLV Bank" tiek likvidēta. Krēslu zaudējis arī Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura vietu dienesta vadībā no šā gada 1.jūnija ieņem Znotiņa.
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 23.augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
