Ministru prezidents atzina, ka koalīcija jau deviņus mēnešus strādā pie iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā. No koalīcijas piecām partijām katrai ir cits redzējums par nodokļu politiku, tādēļ sarunas par tās izmaiņām rit smagi. Kariņš gan izteica cerību, ka partijas nonāks pie kopsaucēja.
Tāpat premjers atkārtoti uzsvēra, ka ir bezatbildīgi ļaut cilvēkiem legāli strādāt nodokļu režīmos, kuros tie neparūpējas par savu sociālo nodrošinājumu. Kariņš iepriekš minēja, ka viens no šādiem režīmiem ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms.
"Mums ir jāpanāk tas, ka visi būtu apdrošināti, ka visi piedalās salīdzinoši vai proporcionāli vienmērīgi nodokļu maksāšanas sistēmā," klāstīja Ministru prezidents.
Pēc viņa teiktā, 600 000 cilvēku strādā "standarta režīmā", bet ap 200 000 –alternatīvajos režīmos.
"Mēs nevaram atļauties paaugstināt nodokļus standarta režīmā maksājošajiem. Tas nozīmē, ka droši vien tam otrajam galam būs nedaudz vairāk arī jāmaksā, lai būtu proporcionālāk. Jo šobrīd sanāk tā, ka tie 600 000 maksā ne tikai par sevi, bet arī daļēji par tiem pārējiem, un tas ir netaisni pret vairākumu. Mums ir jāatrod sistēma, kas ir iespējama, kas nedzen cilvēkus izmisumā, tajā pašā laikā, kas viņus apdrošina pret, piemēram, šādiem gadījumiem, kad uznāk šādas pandēmijas," teica Kariņš.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija (FM) šā gada sākumā sāka gatavot nodokļu politikas izmaiņas no 2021. gada līdz 2025. gadam. Izskanējuši vairāki priekšlikumi - samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vairākām produktu grupām, piedāvā ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, izskanēja arī iecere celt akcīzi tabakas izstrādājumiem un dabas resursu nodokli, piedāvāts arī palielināt ģimenes valsts pabalstu. Izskanēja varianti par diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām.
Iepriekš plānots nodokļu politikas izmaiņas valdībā apstiprināt līdz šā gada jūnijam.
