Premjers norādīja, ka otrdien, 17.maijā, valdība skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumu par situāciju metalurģijas uzņēmumā, taču gala lēmums šajā sēdē vēl netiks pieņemts.
Kučinskis neslēpa, ka "KVV Liepājas metalurga" kreditori domā par iespēju prasīt metalurģijas uzņēmuma maksātnespēju un par tā mantas izsolēm, lai atgūtu savus resursus.
Premjers atzina, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kurā valdībai jāizšķiras par konkrētu rīcība – „par maksātnespēju vai kādu citu lietu”.
Vienlaikus viņš neslēpa - pašlaik nav pazīmes, ka uzņēmums varētu atsākt darbu. Kučinskis arī pieļāva, ka Saeimā varētu tikt izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtētu investora izvēli.
Jau ziņots, ka EM strādāja pie iespējamajiem scenārijiem, kāda varētu būt Latvijas valdības rīcība attiecībā uz "KVV Liepājas metalurgs". Šos scenārijus skatīšanai valdībā plānots iesniegt otrdien. Līdz tam "KVV Liepājas metalurga" akcionāriem vēl bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus uzņēmuma restrukturizācijai.
"Gaidīsim, vai tomēr akcionāri reaģēs," iepriekš teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"), norādot – akcionāriem līdz 17.maijam vēl ir laiks "nopietna piedāvājuma iesniegšanai".
Tāpat vēstīts, ka pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Pašlaik atlikušais parāds valstij ir 60 miljoni eiro, norādīja Valsts kase.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Vēlāk Ukrainas investori paziņoja par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju, to skaidrojot ar augstajām elektroenerģijas izmaksām un slikto situāciju metāla nozares tirgū. Lai uzturētu iekārtas un apsargātu teritoriju, "Liepājas metalurgā" pagaidām saglabātas 145 darba vietas.
