Kučinskis uzsver, ka ministrijas katru gadu pirms budžeta pieņemšanas lūdz papildu līdzekļus, bet šobrīd nevar pateikt, kādu summu tās tiešām saņems.
“Protams, ministrijas iesniedz savas vajadzības, bet tās netiks šobrīd vērtētas kopumā. Šobrīd tā ir vēlmju domāšana, protams.
Bet, arī lai būtu vieglāk jaunajai valdībai pieņemt, protams, tas arī tiek analizēts un skatīts. Bet tāpat nevienu gadu nav bijis mazāk par miljardu, to es varu mierīgi apliecināt,” norādīja Kučinskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) gan stāsta, ka, iespējams, daļu nepieciešamo līdzekļu izdosies rast arī ministriju iekšienē: “Būtiskā lietas, kas šobrīd arī notiek, ir valsts budžeta līdzekļu pārskatīšana. Divas lielās prioritātes ir nekustamā īpašuma apsaimniekošana publiskajā sektorā, bet otrs IT sistēmu uzturēšana. Bet, protams, arī horizontāli visām ministrijām tiek pārskatīti izdevumi.
Bet daļa no šiem jaunajiem priekšlikumiem varētu tikt finansēta no iekšējiem resursiem, kā tas jau ir iepriekšējos gados izdevies.
Mēs šo dažu gadu laikā jau esam 200 miljonus ietaupījuši un novirzījuši jauniem pasākumiem.”
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība), kuras vadītā ministrija prasa gandrīz trešdaļu no kopējās summas, atklāj, ka Veselības nozarē vajadzību joprojām ir daudz un starp prioritātēm, joprojām zāļu un ārstu pieejamību, kā arī mediķu atalgojuma jautājums.
“Pati pirmā prioritāte ir pacients, tātad iedzīvotājs, jo mums ir jāturpina domāt par pakalpojuma pieejamību. Otrā sadaļa – lai šī ārstēšana varētu notikt, kabinetā ir jābūt ārstiem, ir jābūt medmāsai slimnīcā, līdz ar to mums ir jārunā par atalgojuma audzēšanas turpinājumu, un liela sadaļa ir runa par atalgojumu,” sacīja Čakša.
“Luminor” bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu nepārsteidz, ka ministrijas pieprasījušas tik lielu summu. Ministriju papildu naudas pieprasījumi ik gadu ir lielāki par reālajām iespējām.
“Šajā gadījumā mēs nerunājam par notikumiem, kurus virza ekonomiskā loģika – tos virza politiskā loģika. Bet jā, budžeta vēlmes, protams, ir ierobežotas, tāpēc tas ir budžets un skaidrs, ka tur nāksies meklēt kompromisu. Un parasti pie tā gala iznākuma nonāk divos veidos – samazinot vēlmes un atklājot, ka ir vairāk naudas,” sacīja Strautiņš.
Kuras ministrijas un cik papildu naudas tiešām saņems, būs zināms tikai rudenī. Šis lēmums atstāts jaunievēlētās Saeimas un Ministru kabineta kompetencē.
KONTEKSTS:
Teju visas ministrijas, izņemot Aizsardzības ministriju, 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa kopumā 1,1 miljardu eiro. Visvairāk papildu naudas – vairāk nekā 431 miljons eiro – nepieciešams Veselības ministrijai. Tai ar 136 seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106 miljoni eiro.
