Premjers: Mērķis ir 2021. gadā celt mediķu un skolotāju algas solītajā apmērā

Mērķis ir 2021. gada valsts budžetā paredzēt tik lielu papildu finansējumu, lai pedagogu, augstskolu mācībspēku, kā arī mediķu algu celtu iepriekš solītajā apmērā. Par to pēc sadarbības padomes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Premjers cer, ka 2021. gada budžeta “pamatrāmi” valdība varētu pieņemt nākamajā nedēļāKristaps Feldmanis
Pēc premjera sacītā, šajā nedēļā plānota ne viena vien sēde, kur plānots runāt par valsts 2021. gada budžetu. Mērķis ir vienoties un nākamnedēļ valdībā akceptēt budžeta "pamatrāmi".

 

Valdības mērķis ir 2021. gada valsts budžetā paredzēt tik lielu papildu finansējumu, lai varētu paaugstināt mediķu, skolotāju, kā arī augstskolu mācībspēku atalgojumu iepriekš solītajā apmērā, teica Kariņš.

"Nevirzīšu budžetu, kur nebūs paredzēts pilns finansējums mediķu algu celšanai," piebilda Kariņš.

Tāpat varas partijas, ņemot vērā Satversmes tiesas lemto par garantēto minimālo ienākumu (GMI), plāno vienoties par GMI formulējumu, kā arī šim atbalstam nepieciešamo finansējumu, teica valdības vadītājs. Viņš gan nevarēja nosaukt iepriekš minētajām prioritātēm nepieciešamā finansējuma apmēru, solot to darīt zināmu iespējami drīz.

Premjers atzina, ka, viņaprāt, koalīcija "par lauvas tiesu" jautājumu saistībā ar 2021. gada budžetu ir vienojusies, bet vēl ir detaļas, par kurām jāpanāk vienprātība. 

Līdzīgi pēc sadarbības padomes sēdes izteicās Nacionālās apvienības (NA) līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Pēc viņa teiktā, NA "par 95%"' varētu akceptēt to, kas paredzēts budžetā un nodokļu izmaiņu projektā.

Dzintars sacīja, ka ir jāpilda solījumi attiecībā uz mediķu atalgojuma celšanu. Tāpat, pēc NA līdera sacītā, būtiski ir plānotie soļi, lai celtu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Darbaspēka nodokļu izmaiņas sola zināmus labumus, taču lielākie ieguvēji būtu cilvēki bez apgādājamiem.

NA līderis Dzintars atklāja, ka asākās diskusijas ar premjeru un finanšu ministru pašlaik ir par ģimeņu atbalsta pasākumiem.

Atbalstam ģimenēm būtu jābūt mērķētākam, ko arī akcentējuši Latvijas Bankas eksperti. Tiekot vērtēti vairāki iespējamie atbalsta pasākumi, bet finansiāli ietilpīgākais pasākums būtu ģimenes valsts pabalsta sistēmas reforma. Jautāts, vai šīm izmaiņām būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, Dzintars akcentēja, ka tas ir diskusiju jautājums. "Svarīgi ir pieņemt lēmumu, kā mēs uz to ejam."

Ģimenes valsts atbalsta politika ir arī viena no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) prioritātēm, pēc sadarbības padomes teica JKP līderis Jānis Bordāns. Viņš atzina, ka līdz šim nav skatīta visa nodokļu pakete, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa pamatnostādnes. "Tas mums ir ļoti aktuāli.

Domāju – tikai saprotot, kā jautājums risināsies šajā aspektā, mēs varēsim sekmīgi virzīties budžeta sakarā," teica Bordāns.

KONTEKSTS:

Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja vairākas nodokļu politikas izmaiņas, ko iecerēts ieviest trīs posmos. Tostarp paredzēts par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, ieviest minimālo sociālo iemaksu, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75% u.c.

Tāpat valdība ar "nelielu korekciju" atbalstījusi deviņu tā saukto neatkarīgo iestāžu pieprasījumus par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu 2021. gada budžetā. Cita starpā plānoti 8,3 miljoni eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti