Aktuāli

Teātros izpārdotākajās izrādēs - papildu krēsli, kas ir pretrunā ugunsdrošības noteikumiem

Aktuāli

LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners par drošību uz dzelzceļa

Premjers Māris Kučinskis par valsts budžetu

Premjers Kučinskis: Valsts budžets šodien gūs Saeimas atbalstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Valsts nākamā gada budžetam koalīcijā ir atbalsts, un tas trešdien, 23.novembrī, Saeimas ārkārtas sēdē tiks atbalstīts. Šādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

Pēc viņa teiktā, ievērojamas summas nākamā gada budžeta projektā paredzētas reformām izglītības sistēmā, kā arī veselības aprūpē. Tāpat papildu nauda paredzēta, lai pabeigtu iekšlietu struktūrās strādājošo atalgojuma reformu.

Premjers pauda pārliecību, ka valsts nākamā gada budžeta projekts trešdien gūs Saeimas vairākuma atbalstu, jo budžetu atbalsta visas koalīcijā esošās partijas, kam ir izdevies vienoties par teju visām iecerēm.

Tiesa, diskusijas par daudzajiem "mazajiem priekšlikumiem" Saeimā ir aizēnojušas daudzas labās lietas, piebilda premjers.

Viņš norādīja arī, ka valdība drīzumā sāks darbu pie nodokļu sistēmas "inventarizācijas". Tā mērķis ir uzņēmējiem dot pārliecību par nodokļiem un to, ka tie nemainīsies. Diskusijas par to, tostarp par nodokļu ieņēmumu pieaugumu, būs līdz nākamā gada 1.aprīlim.

Premjers gan atzīmēja, ka pēc nodokļu sistēmas pārskatīšanas "radikālas izmaiņas" nav gaidāmas, jo papildu ieņēmumus valsts budžetā pamatā plānots gūt no ēnu ekonomikas apkarošanas.

Ministre: Nodokļi netiks celti

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja, ka nākamā gada budžets ir zīmīgs ar to, ka tajā sākts risināts problēmas, kas dažādās nozarēs ir ieilgušas gadiem.

Ministre sacīja, ka valdība ir turējusi  solījumu – nav palielinājusi nodokļus, bet pārskatījusi tēriņus un paredzējusi pasākumus, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu.

Plānota virkne pasākumu, kas uzņēmējdarbību padarīs godīgāku.

Ministre teica, ka pašlaik visvairāk sasāpējis jautājums ir par sociālajām iemaksām – minimālo sociālo iemaksu slieksnis un sociālās iemaksas par mikrouzņēmumos nodarbinātajiem.

Taču mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem arī sperts solis pretim – samazināta nodokļa likme no 9% līdz 5%. Turklāt ir paredzēti sociālo iemaksu atvieglojumi dažādām grupām, ko varētu vēl paplašināt.

Reizniece-Ozola, līdzīgi kā premjers, norādīja,  ka "dažu amizantu priekšlikumu dēļ" no Saeimas deputātu puses "ir aizēnotas daudzas labās lietas". 

Opozīcija budžetu neatbalstīs

Par valsts nākamā gada budžeta projektu ir kritiska opozīcija. Latvijas Reģionu apvienības (LRA līderis, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka LRA Saeimas deputāti nevarēs atbalstīt "sagatavoto brāķi", kas radīšot dažādas problēmas gan mikroekonomikā, gan makroekonomikā Latvijā.

Šī budžeta pieņemšanas rezultātā daudziem cilvēkiem tiks liegts parūpēties par sevi, līdz ar to šie cilvēki, iespējams, nonāks pabalstu saņēmēju lokā, teica Bondars,  paužot neapmierinātību ar izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa režīmā.

"Faktiski šobrīd tiks pielikta pēdējā nagla tajā mikrouzņēmuma nodokļa kastē, lai tas vairs nevarētu pastāvēt."

Tāpat neapmierinātība ir ar plānu no nākamā gada ieviest sociālo iemaksu slieksni, kas apdraudēs nepilna laika strādājošos. Vēl LRA neapmierina veselības aprūpes budžets – lai arī tas nākamgad būs lielāks, tas vienalga nebūs  pietiekams. 

Arī aizsardzības budžetu vajadzētu palielināt, lai sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta, teica Bondars.

Saeimas opozīcijā esošās partijas "No sirds Latvijai" (NSL) vadītāja Inguna Sudraba teica, ka arī NSL Saeimas deputāti balsos pret valsts budžetu ar tiem saistītajiem likumprojektiem, arī izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņām, kas pasliktina iedzīvotāju stāvokli.

Jau ziņots, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā. Tiesa, Eiropas Komisija (EK) ir piesardzīgāka par Latvijas IKP izaugsmi – EK lēš, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,8%.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti