"Iesūknēšana jau ir sākusies, "Latvenergo" jau ir pasūtījis divas kravas – tātad mēs ceļā uz to ejam. Protams, tas nenozīmē lētāku enerģiju, tas nozīmē potenciāli dārgāku enerģiju. Manuprāt, mums būtu jāatbalsta šāda veida sankcijas, ja tik varētu vienoties," stāsta Kariņš.

Tādēļ Kariņš mudinās arī pārējās bloka dalībvalstis pēc iespējas ātrāk atteikties no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr premjers nav drošs, vai tagad visu 27 valstu politiķiem izdosies rast kopsaucēju.

“Vai šovakar to lems vai arī tas notiks pakāpeniski – to es šobrīd nemāku teikt, bet es uzskatu, ka mūsu valstij, Latvijas sabiedrībai, daudz izdevīgāk būtu apturēt karu un iespējams [sadzīvot] ar augstākām cenām, kur mēs varētu daļēji arī kompensēt cilvēkiem šo pieaugumu, nekā turpināt pirkt nosacīti drusku lētākus energoresursus, kas turpina finansēt karu. Mums ir jānogriež šis finansējums pašā saknē.”

“Es domāju, ka tas būtu tas pareizākais, ko mēs visi varētu darīt, jo tam būtu tūlītējs efekts uz Kremļa naudas ienākumiem. Tiek aprēķināts, ka viņi ikdienā kaut kur ap 600 miljoniem eiro nopelna, pārdodot savus fosilos resursus. Ja mēs to varētu visi kopā apturēt, tas būtu ļoti smags trieciens Kremļa spējai finansēt šo karu.

Mums ir vajadzīgs, lai šis karš apstājas. Mums ir jāatrod veids kā apturēt Putina kara mašinēriju. Viens no labākajiem veidiem ir apturēt naudas plūsmu uz Kremli.”

Vācijas politiķi un uzņēmēji līdz šim ir ļoti skeptiski raudzījušies uz iespēju aplikt ar sankcijām Krievijas energoresursus vai atteikties no tiem. Vācijā pastāv uzskats, ka tas varētu radīt šajā valstī recesiju un līdz ar to milzīgus ekonomiskos zaudējumus.

Tādējādi vācieši ciestu no šī soļa vairāk nekā Krievija. Iespējams, tādēļ neviens no vācu deputātiem šonedēļ nav parakstījis atklāto eiroparlamentāriešu vēstuli ar pamudinājumu pārtraukt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.

Turpretī vairāki Baltijas valstu deputāti to atbalsta. Tostarp arī eiroparlamentārietis no Lietuvas zaļajiem Bronis Rope.

“Mums ir jāpieņem principiāls lēmums neatbalstīt ar savu naudu Krievijas izraisīto karu. Mums vajadzētu pārstāt importēt gāzi un naftu no Krievijas. Eiropas Komisijas analīze rāda, ka dalībvalstis var iztikt bez Krievijas energoresursiem līdz nākamajai ziemai.

Līdz šim tāds solis nav sperts, rūpējoties par ekonomiku un iedzīvotājiem. Bet vai mums būs ko aizsargāt, ja Putins sāks bombardēt mūsu pilsētas?”

Francijas prezidents Emanuels Makrons kā ES padomes prezidējošās valsts līderis visus ES dalībvalstu līderus ceturtdien un piektdien pulcina Versaļas pilī. Tieši šajās greznajās zālēs viņš 2017. gadā uzņēma Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Neviens cits līderis netērē tik daudz laika sarunām ar Putinu kā Makrons. Izdevums "Politico" sarēķinājis, ka abi pēdējā mēneša laikā runājuši 11 reizes. Komunikācijas kanālu ir izdevies saglabāt, bet nekas neliecina, ka tam būtu bijusi kāda ietekme uz Putinu.

Ceturtdien vakarā Versaļā gaidāmas smagas sarunas. ES valstu līderi spriedīs, vai Ukrainai piešķirt ES kandidātvalsts statusu, kas būtu simboliski. Tas vēl nenozīmē iestāšanos ES. Lai tā notiktu, Ukrainai jāievieš "acquis communautaire" - likumi un noteikumi  uz 88 000 lappušu. Latvija būs starp tām dalībvalstīm, kas aicinās uz kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.