Lai Latvija piecos gados ekonomikas izrāvienā varētu apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu, vajadzētu izvirzīt precīzus un izmērāmus mērķus, par kuru sasniegšanu ministri un komandas varētu saņemt pat miljonu eiro prēmijas, varētu attīstīt izglītības un veselības pakalpojumu eksportu un būtu jāsakārto uzņēmējdarbības vide. Šādus ieteikumus raidījumā “Lielais jautājums” sniedza jauni uzņēmēji, pieredzējuši uzņēmēji un Latvijas Bankas pārstāvji.
Premjers atzina, ka raidījumā izskanējušie ieteikumi - uzņēmējdarbības vides sakārtošana, izglītības sistēma, publiskā pārvalde ar spēju reformēties – nav nekas jauns, un tas jau ir valdības plānos.
“Nākamais gads būs stipri izšķirošs, būs jādod skaidrība par nodokļiem uz ilgāku laiku pēc lielām diskusijām, jo šobrīd ir tāds mazs haosiņš,” sacīja Kučinskis.
Viņš atzina, ka valsts pārvaldei ir jāpārorientējas no procesa uz rezultātu, tad palēnām sāks atkrist liekie posmi, jo pašlaik ministrijās ir centrālie cilvēki, kas kaut ko māk, un ir tādi, “par kuriem nezina, ko viņi tur iekšā dara, viņi ir, kamēr atrod jaunu vietu”.
“Vai mēs tos spēsim izdarīt? Pret drosmīgiem lēmumiem aiz katras slimnīcas stāv 10 politiķi, un aiz katras mazas skoliņas arī,” sacīja premjers, norādot uz protestiem pret skolu slēgšanu un slimnīcu darbības profila maiņu.
Viņš uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei ir jādomā par savu nišu vispirms Baltijā un tad jāiet tālāk. “Pietiek mocīties mazvērtības kompleksos!” sacīja Kučinskis.
Viņš norādīja, ka valdības mērķis ir ekonomikas izaugsme 5% apmērā katru gadu, un viņš neredz iemeslu, kāpēc to nevarētu īstenot, “ja tiksim galā ar mājasdarbiem”.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka Latvijas ekonomikas attīstībai pamatā jābūt tam, ka visiem ir pārliecība, ka Latvija ir forša valsts, kur dzīvot, veidot biznesu, audzināt bērnus.
Bet, lai panāktu spēcīgu izrāvienu, jābūt drosmīgiem atbalstīt vienu nozari - gan finansiāli, gan arī morāli, - tādu nozari, kur var izrakstīt lielus rēķinus, vēlams ārzemniekiem.
Taču, lai to panāktu, nevar katrs sēdēt un gaidīt cita rīcību, valdībai un uzņēmējiem vajadzētu dalīt atbildību un laurus.
Ministre arī atklāja, ka viņai ir viena konkrēta, tiesa, vēl pavisam “svaiga un zaļa” ideja – ja izdosies sasniegt 5% izaugsmi, tad īpašu atbalstu - nodokļu atvieglojumus varētu saņemt tie uzņēmumi, kas strādā labāk nekā vidēji nozare.
Bet bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka gan iepriekš publiski, gan arī LTV diskusijā izskanēja 100 dažādas lietas, kā attīstīt ekonomiku, bet mums joprojām nav skaidrs, ko darīt.
Daudzi runā par nepieciešamību ražot produkciju ar augstu pievienoto vērtību, bet “vai tad kāds saka, ka jāražo kaut kas ar zemu vērtību”. Dombrovskis uzskata, ka ekonomikas attīstībai būtu jāsāk ar 3 – 5 konkrētām lietām, jāsaprot, kur ir Latvijas niša pasaulē, un tad arī var prasīt no politiķiem drosmi pieņemt lēmumus, lai attīstītu šīs 3 – 5 konkrētās nišas lietas.
