Notikumu hronoloģija:
- Otrdien, 13.februārī, ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības;
-
Svētdien, 18.februārī, FKTK pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus. Tas darīts, lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas;
-
Naktī uz pirmdienu, 19.februāri, "ABLV Bank" paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro;
-
Pirmdien, 19.februārī, no rīta Latvijas Banka paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu aizdod «ABLV Bank» 97,5 miljonus eiro jeb teju piecreiz mazāku summu par lūgto;
-
Pirmdienas, 19.februāra, pēcpusdienā komercbanka paziņoja, ka kopš pagājušās trešdienas līdz svētdienai no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro;
-
Trešdien, 21.februārī, Latvijas Banka paziņoja, ka vērtē iespēju "ABLV Bank" izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu;
-
Ceturtdien, 22.februārī, "ABLV Bank" vadība paziņoja, ka situāciju komercbankā ir izdevies stabilizēt un ka banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai;
-
Piektdien, 23.februārī, Latvijas Banka nolēma "ABLV Bank" pret vērtspapīru ķīlu aizdot vēl nepilnus 200 miljonus eiro.
-
Naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. ECB paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
-
Pirmdien, 26.februārī, "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Paziņojumā norādīts, ka Latvijas atbildīgās institūcijas cieši sadarbojas savā starpā un arī starptautiskajiem partneriem, tostarp Eiropas Centrālo Banku un ASV. Premjers pauda pārliecību gan par Latvijas finanšu sektora stabilitāti, gan spēju spert būtiskus soļus, lai banku sektors atgūtu reputāciju.
“Pēdējo gadu laikā Latvija ir veikusi darbības banku sektora uzraudzības jomā, lai novērstu tādu līdzekļu ieplūšanu finanšu sektorā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Tomēr tās nav bijušas pietiekošas, lai panāktu aktīvāku riska klientu īpatsvara mazināšanu un Latvijas banku sektora iesaisti starptautiskajai praksei un tiesībām neatbilstošās darbībās,” paziņojumā norāda premjers.
Kučinskis arī pauž, ka atbildīgajām amatpersonām kopā ar finanšu sektora nacionālā un starptautiskā līmeņa ekspertiem ir jāvienojas par turpmāko rīcību, lai finanšu uzraudzības sistēmu uzlabotu. Tādēļ pirmdien, 26.februārī, tiks sasaukta Finanšu sektora uzraudzības padomes ārkārtas sēde, kā arī šis jautājums tiks iekļauts Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Premjers arī uzsver, ka Latvijas valdība nav ieguldījusi un neieguldīs “ABLV Bank” glābšanā nevienu eiro un nodokļu maksātāju nauda šai bankai netiks novirzīta. Latvija ir viena no Banku Savienības valstīm, kurā no 2014.gada ir ieviests harmonizēts banku sektora uzraudzības un noregulējuma ietvars – likums neparedz iespēju ieguldīt valsts budžeta līdzekļus banku glābšanā.
