Straujuma nav pārsteigta par to, ka ministriju pieprasījumi budžetam jaunajām politikas iniciatīvām ir sasnieguši vairāk nekā 500 miljonus eiro, jo šāda situācija valsts budžeta izstrādes gaitā atkārtojoties ik gadu.
„Tas atkārtojas gadu no gada – pus miljards, miljards, dažādi skaitļi. Ministrijas vienmēr iesniedz savas vēlmes. Šogad mēs sākām ātrāk, un mēs gribam vairāku semināru ciklā iziet cauri ieņēmumu daļai. Un izdevumu daļu skatīs tad, kad būs jaunās politikas iniciatīvas,” sacīja Straujuma.
Premjere norādīja, ka vēlmes tiks samazinātas līdz reālajām iespējām: „Budžeta veidošanas gaitā, protams, tās vēlmes tiek minimizētas tiktāl, cik ir iespējams tās apmierināt. Tā ka nezinu, vai mēs kādreiz varam to ierobežot – tā ir vienmēr - ministrijas saraksta visas savas vēlēšanās, tad ir process soli pa solim atmest šīs vēlēšanās.”
Jau ziņots, ka nākamā gada valsts budžetā ministrijas un valsts iestādes jaunām politikas iniciatīvām prasa 546,864 miljonus eiro. Savukārt 2017.gadā ministriju pieprasījums ir 781,684 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā tas sasniedz jau 1,154 miljardus eiro.
Valdība darbu pie nākamā gada budžeta plāno sākt vasaras sākumā.
Savukārt iepriekš maijā vēstīts par Fiskālās disciplīnas padomes paziņojumu, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.
Iepriekš padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv brīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi mērāmi simtos miljonu.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus, un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs nodokļu palielināšanu.
