Visi otrreizējās pārstrādes atkritumi, nonākot Preiļu šķirošanas laukumā, tiek pāršķiroti. Plastmasas pudeles tiek sašķirotas pa krāsu grupām: caurspīdīgās, tumšās un zilās ar zaļajām, tad pudeles sapresē, gala rezultātā veidojot tādas kā ķīpas. Vienā šādā ķīpā ir aptuveni 200 kilogrami plastmasas pudeļu. Tāpat šādi tiek sapresēta lauksaimniecības plēve, makulatūra, metāla konservu kārbas. Uzņēmums “Preiļu saimnieks” jau desmit gadus vāc otrreizējai pārstrādei derīgos atkritumus, un pamazām to apjoms pieaug.
Šogad Preiļu novadā piecos mēnešos no kopējiem atkritumiem vairāk nekā 18 % nodoti otrreizējai pārstrādei.
“Pagājušajā gadā mums bija 9,2 % uz otrreizējo pārstrādi no kopējā atkritumu daudzuma, un šajos mēnešos 18,5 % nodoti uz otrreizējo pārstrādi. Skaitliski apjoms nav tik liels, bet mums prieks par to procentu, ka cilvēki aizdomājas un šķiro atkritumus,” stāsta SIA “Preiļu saimnieks” pārstāve Ilona Vilcāne.
Arī Preiļos uzrunātie iedzīvotāji apliecina, ka atkritumus ir sākuši šķirot.
“Obligāti, jo tomēr stikls ir stikls un pārtika ir pārtika, to obligāti vajag darīt. - Tas nesagādā grūtības? - Nē. - Cik ilgi tā darāt? - Jau gadus trīs.''
''Šķirojam, stikli atsevišķi, papīri atsevišķi, pārējais atsevišķi. - Cik ilgi tā darāt? - Gadu kādu, kad mums parādījās atkritumu konteineri. Mēs laukos dzīvojam. - Tas rada papildus grūtības? - Kas tur, sašķiro ātri, nav tik daudz tā visa.”
Tomēr ne visiem ir vēlme un arī iespējas atkritumus šķirot.
Šobrīd Preiļu pilsētā ir vairāk nekā 20 šķiroto atkritumu laukumi, novada pagastos četri, kur iedzīvotājiem pieejami dažādiem atkritumiem paredzēti konteineri. Uz tiem redzami uzraksti ar skaidrojumu, ko tajos drīkst izmest.
“Tie ar dzeltenajiem vākiem ir papīram, kartonam, skārdenēm un plastmasai, kas ir cietā plastmasa - PET pudeles, plēves. Zaļais konteiners ir stikla burkām un pudelēm, pelēkie - nešķirotajiem sadzīves atkritumiem,” skaidro Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Vineta Igolniece.
Otrreizējai pārstrādei derīgos atkritumus Preiļu novadā var nodot gan dalītajos atkritumu konteineros, gan atvedot pašiem uz šķirošanas laukumu, vai, ja atkritumu ir daudz, “Preiļu saimnieks” izbrauc pie iedzīvotājiem. Tiek rīkotas arī dažādas akcijas, kurās cilvēki tiek aicināti nodot konkrētu otrreiz pārstrādājamo atkritumu veidu.
“Ir novērota tendence, ka cilvēki cenšas atbrīvoties no tā, kas bijis uzkrāts iepriekš lauku īpašumos, šķūnīšos. Mēs rīkojām pavasarī stikla nodošanas akciju, daudziem ir lauku īpašumi, un tur no padomju laikiem ir krājies stikls. Un tiešām atveda ļoti daudz. Divi cilvēki atveda pa tonnai,” stāsta SIA“Preiļu saimnieks” pārstāve Ilona Vilcāne.
Tāpat jau piekto gadu tiek rīkota akcija, kurā zemniekiem ir iespēja nodot lauksaimniecības plēvi.
Pirms desmit gadiem Preiļu novadā, uzsākot otrreiz pārstrādājamo atkritumu šķirošanu, gada laikā no visiem nodotajiem atkritumiem otrreizējai pārstrādei tika nodoti vien četri procenti, tad šobrīd sasniegtais apjoms - vairāk nekā 18 % ir ar redzamu augšupejošu tendenci, tas gan notiek pamazām. Jāpiebilst, ka līdz 2020.gadam Latvija apņēmusies pārstrādāt vismaz 50 % atkritumu.
