Aktīva rosība saistībā ar garantēto minimālo ienākumu sākās pagājušajā gadā. Toreiz Satversmes tiesa nosprieda, ka garantētā minimālā ienākuma apmērs – 64 eiro vienai personai – neatbilst Satversmei, jo par šo naudu nav iespējams izdzīvot.
Pēc diskusijām valdībā un Saeimā no šī gada janvāra garantētais minimālā ienākuma līmenis tika paaugstināts līdz 109 eiro vienīgajai vai pirmajai personai mājsaimniecībā un līdz 76 eiro papildus katram nākamajam cilvēkam mājsaimniecībā.
Garantēto minimālā ienākuma pabalstu izmaksā pašvaldības. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka bez valsts līdzfinansējuma nevarēs iztikt.
"Protams, mēs runājām, ka ir problēmas vai parādīsies problēmas pašvaldībām, palielinot garantēto minimālo ienākumu vai mājokļa pabalstu.
Un šeit ir tā kopīgā pozīcija, ka ir nepieciešams valsts līdzfinansējums, par ko mēs jau šobrīd esam vienojušies - kopīgi virzīt [šo jautājumu] tālāk arī kopīgajām sarunām," sacīja Kaminskis.
Kāds varētu būt papildu nepieciešamais finansējums, ne LPS, ne LM pagaidām pateikt nevar.
“Mēs vienojamies par to, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju būtu izstrādājami kritēriji līdzfinansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu garantēto minimālo ienākumu un mājokļa pabalstu," teica labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").
Viņa skaidroja, ka kritēriji varētu būt saistīti ar izmaiņām pašvaldībās. "Ja krītas, piemēram, pašvaldību ieņēmumi, vai strauji palielinās garantēta minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta pieprasītais skaits, vai vēl kādi papildus kritēriji, tad varētu lemt par šī līdzfinansējuma piešķiršanu".
Sarunas par valsts līdzfinansējumu LPS un LM vienojās turpināt septembrī.
