Dienas ziņas

Vēlas paplašināt starpvalstu medicīniskos pakalpojumus

Dienas ziņas

Konkurence skolēnu nodarbināšanā vasarā

Lauksaimniekiem daudz samilzušu problēmu

Prasības lauksaimniecībā liek zemkopjiem domāt par saimniecību nākotni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Mēslu krātuves, piena kvotas un vēlme celt lauksaimniecības zemes kadastrālo vērtību par vairāk nekā 30% ne vienam vien zemniekam liek domāt par saimniecības samazināšanu vai pat likvidēšanu.

Lauksaimniekiem šis gads nav viegls. Mazajām lopkopības saimniecībām lielākās galvassāpes rada  prasība līdz 1. jūlijam mēslu kaudzes nomainīt pret dabai draudzīgām mēslu krātuvēm.

Patiesībā problēma ir tāda, ka lauksaimnieki brīvos līdzekļus visu laiku investē un viņiem nav tik daudz, lai varētu ieguldīt kūtsmēslu krātuvēs,” norāda Zemnieku federācijas pārstāve Agnese Hauka.

Uz pēdējo Eiropas atbalstu četru miljonu eiro apmērā mēslu krātuvju izbūvei iesniegti 226 projekti kopsummā par astoņiem miljoniem eiro. Apstiprināti gan tikšot visi, jo ne visas saimniecības, kas saņēmušas atbalstu, spēj rast finansējumu. Esot arī panākta vienošanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par iespēju meklēt arī lētākus risinājumus.

„Pieņemsim, šai 20 govju fermai ir vajadzīga mēslu krātuve. Varbūt tur nevajag ne 20 000 eiro, ne 50 000 eiro, varbūt pietiek ar 35 000 eiro. Es domāju tādu naudiņu, ja tas cilvēks strādā, un termiņš tiek dots, ka viņš to atrisinās gada laikā, tad tas ir atrisināts jautājums,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Vēl vairāk par mēslu krātuvēm gan lielos, gan mazos lauksaimniekus satraukusi vēsts par zemes kadastrālās vērtības iespējamo lēcienu.

„Jādomā, vai mēs vispār tālāk varam strādāt vai nevaram. Pēc visa tā, kas tagad notiek un parādās, šķiet, ka mēs mūsu valstij un mūsu ministriem neesam vajadzīgi,” norāda zemkopības saimniecības „Ruķi” īpašniece Marita Pīķe.

Lauksaimniecības organizāciju tikšanās reizē izskan arī brīdinājumi, ka zemes vērtības strauja celšana ne vien samazinās zemnieku ienākumu daļu, bet arī sadārdzinās produkciju. Zemkopības ministrija gan sola neatbalstīt strauju zemes kadastrālās vērtības celšanu.

„Es uzskatīju un uzskatu, ka nevar būt tā, ka ir izdomāta kāda formula. Es nezinu, kas viņu ir izdomājis, gan jau cilvēki, kuri pārvalda šo lietu, bet tad viņiem vajadzēja arī rēķināt, kas notiks praktiski ar vienu zemnieku laukos,” atzīmē Dūklavs.

Jauno kadastra vērtību izskatīšanu valdība turpinās pēc Jāņiem. Plānots, ka lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība tiks paaugstināta no 2015. gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti