Prasības jauno lauksaimnieku atbalsta programmā vērtē kā pārāk stingras

Lai arī jauno lauksaimnieku atbalsta programma vērsta uz jaunu cilvēku iesaisti lauksaimniecībā, tās prasībās iekļauti gana stingri ražošanas resursu nosacījumi. Paši zemnieki un lauksaimniecības konsultanti uzskata, ka prasības tomēr varētu būt vienkāršākas, lai programma patiešām sasniegtu tās mērķi un iesaistītu arī jaunus cilvēkus nozarē.

Otrdien, 15.septembrī, ir pēdējā diena, kad zemnieku jaunā paaudze var pieteikties 40 tūkstošu eiro vienreizējam atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. Programmā var pieteikties zemnieki, kas projekta iesniegšanas dienā nav vecāki par 40 gadiem, ir ieguvuši augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību vai arī ir mācību procesā un izglītību iegūs trīs gadu laikā pēc projekta apstiprināšanas. Saimniecība var būt reģistrēta ne ilgāk par diviem gadiem.

Lauku atbalsta dienestā jauno zemnieku aktivitāte bijusi vidēji liela, bet konkurence būs lielāka atsevišķos reģionos. Aktīvākās ir Dienvidlatgale un Viduslatvija.

“Mērķis šim pasākumam ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimnieciskajā darbībā, kā arī nodrošināt darbaspēka atjaunošanos lauksaimnieciskajā nozarē. Protams, viens no galvenajiem vērtēšanas kritērijiem būs uzņēmējdarbības plāns, kas tiek veidots vismaz uz diviem līdz četriem gadiem. Tam jābūt perspektīvam un ekonomiski dzīvotspējīgam,” stāsta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta pārstāve Iveta Oša.

Jaunais zemnieks Lauris Mediņš no Vecumnieku novada pirms diviem gadiem kredītā iegādājies zemi un gaļas liellopus ar tēva palīdzību. Nupat jaunajā saimniecībā sadzimuši jauni teļi, palielinot saimniecību līdz 26 lopiem. Zemnieks atzīst, ka paralēli savai saimniecībai palīdz arī vecāku fermā.

Patlaban Lauris ir iesniedzis savu projektu un gaida atbildi.

Viņa ieskatā, jaunam zemniekam, kas tikko uzsāk saimniekošanu, startēt nav iespējams lielo prasību dēļ.

“Jaunais zemnieks, kuram īsti nav to līdzekļu, nevar pēkšņi nevar sagādāt tik daudz zemes un lopu, lai to izpildītu. Man šajā ziņā nāca tēvs palīgā. Projekta izpildes gaitā pēc četriem gadiem man jābūt standarta izlaidei palielinātai par 20%, bet apgrozījumam jābūt pieaugušam trīs reizes. Tas arī man liekas diezgan drastisks solis. Ceru, ka es to izpildīšu, bet tas sagādās diezgan lielas galvassāpes,” atzīst jaunais zemnieks.

Lauku konsultāciju centra Bauskas biroja speciāliste Ieva Litiņa stāsta, ka jaunie lauksaimnieki nepacietīgi programmu gaidījuši jau sen un daudzi ir vīlušies, jo pagaidām projektus var iesniegt tikai lopkopības saimniecības. Graudaudzētāji, dārzeņu un augļu audzētāji vēl gaida apakšprogrammas nākamās kārtas.

Zemgales reģionā īpaši liels projektu pieteikumu skaits pagaidām neesot.

Lai gan atbalstāma ir jauno zemnieku iespēja pārņemt vecāku fermas, arī konsultante apstiprina, ka atbalsta kritēriji jaunajiem lauksaimniekiem varētu būt nedaudz citādāki.

“Noteikumi nosaka, ka jābūt ražošanas resursam, kas ir vismaz 15 tūkstoši un vairāk eiro liels, novērtēts naudas izteiksmē. Tāpēc jauns cilvēks, kas tikai plāno sākt un kuram nekā nav, viņš faktiski neatbilst šiem nosacījumiem. Ja jau tas saucas atbalsts jauniem lauksaimniekiem, tad kur tad  viņš ņems lielos resursus,” bažījas arī Litiņa.

Eksperte arī neizslēdz iespēju, ka daļai jauno zemnieku, kas nespēj pielāgoties atbalsta nosacījumiem, zūd motivācija palikt lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos kopumā, un dati rādot, ka uzņēmēji laukos arvien noveco.

Pieteikumus jauno zemnieku atbalsta programmai vēl var pagūt iesniegt otrdienas laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti