Visvairāk jaunu uzņēmumu – teju 5600 – pagājušajā gadā ir reģistrēti Rīgā, kur saskaņā ar ekspertu aplēsēm arī bāzējas teju puse visas valsts ekonomikas. Taču galvaspilsēta izceļas arī ar likvidēto komercsabiedrību skaitu – tādu bijis trīs reizes vairāk nekā no jauna izveidoto. Uzņēmumu reģistrēšanai iekārojamas bijušas arī citas lielās pilsētas un Pierīgas novadi: Jūrmala, Liepāja, Jelgava, Daugavpils, Mārupe un Ķekava.
Savukārt komersantu negribētākie pērn bijuši pierobežas novadi.
Vaiņodē un Aglonā izveidots pa trim uzņēmumiem, Baltinavā un Naukšēnos pa diviem, bet Vārkavā un Ciblā – pa vienai jaunai firmai.
Ciblā viens jauns uzņēmums
Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis no Zaļo un Zemnieku savienības un Latgales partijas apvienotā saraksta vērtē – pret iedzīvotāju skaitu arī viens jauns uzņēmums nav maz. “Neviens investors jau negrib tā nākt te, pierobežā. To nosaka gan tirgus attālumus, gan nesakārtots ceļu tīkls. Neteikšu, ka Ludzā vai Rēzeknē būtu daudz jaunu uzņēmumu. Diezgan grūti. Mums jau ir Latgales programma, kas darbojas. Piedāvājām degradētās telpas renovēt, bet nebija intereses investoriem. Pat Rēzeknē uzceltam angāram nav investora nopietna,” saka Dombrovskis.
Attālums līdz Rīgai kā saražotā noieta vietai ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Cibla potenciālajiem investoriem nepatīk. Galvenie uzņēmējdarbības veidi novadā ir kokapstrāde, karjeru izstrāde, lauksaimniecība – jomas, kam resursi meklējami pašā novadā. Kā otru iemeslu zemajai komersantu interesei mērs Dombrovskis min darbaroku trūkumu. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem Ciblā bez darba ir 341 cilvēks jeb katrs piektais darbspējīgais iedzīvotājs.
“Šodien paskatījos – [vietējā laikrakstā] “Ludzas Zeme” ir dažādi piedāvājumi, jau kādi 15-20. Nav speciālistu kokapstrādē, gan pie darba galdiem un šūšanas operators vajadzīgs. Bet kaut kā degradējušies ar pabalstu sistēmu. Vajadzētu to mainīt. Dod par darbu, nevis par bezdarbu pabalstu,” saka domes priekšsēdētājs.
Visstraujāk likvidē Beverīnas novadā
Analizējot likvidēto uzņēmumu skaitu, Uzņēmumu reģistra datu atkalizmantotāja kompānija “Lursoft” ir izpētījusi, ka visstraujāk tas palielinājies Beverīnas novadā. 2017. gadā tur likvidēti pieci uzņēmumi, bet pagājušajā gadā – jau 18 jeb par 260 % vairāk. Beverīnas novads robežojas ar izslavēto Valmieras pilsētu, kur uzņēmējdarbības attīstība tiek daudzināta līdz tam, ka visiem strādātgribētājiem nav kur dzīvot.
Beverīnas mērs Māris Zvirbulis no saraksta “Novadam” uzskata, ka 18 firmu likvidācija ir optimizācijas jeb dokumentu sakārtošanas rezultāts. Prieks esot par jaunu kosmētikas ražotni Trikātā.
“Pirmais ir tas, ka jebkurš uzņēmējs jums apstiprinās – pirmais ir kreditēšanas jautājums. Neviena banka nerunā ar uzņēmējiem, kas ir nedaudz tālāk. Tagad sakarā ar Valmieras īres namu programmu ir interese no uzņēmējiem būvēties un veidot šeit īres namus. Bet nav tik vienkārši strādāt ar bankām, kuras neatbalsta šo kreditēšanu. Galvenais šķērslis ir banku atbalsts, jo ne visiem uzņēmumiem, lai kaut ko veiktu, ir savs kapitāls,” saka Zvirbulis.
Beverīnas novada vadītājs tūlīt piemin valsts politiku, kas esot par mazo novadu likvidāciju. Nevienai partijai neesot piedāvājuma lauku teritoriju attīstībai, savukārt par reģionu attīstības centros līdz šim ieguldītā atdevi informācijas neesot, bet mazajiem novadiem piekļuve Eiropas naudai liegta. “Tā ir vienvirziena biļete mazajām pašvaldībām. (..) To pastāvēšana jau ir izlemta šajā valstī. Tā ir kā kolhozu privatizācija – lai iegūtu lielo fermu, apvienojas trīs plikadīdas,” saka Zvirbulis.
Iecavas novads attīstās
Tikmēr vismaz ārvalstu investīciju ziņā attīstās Iecavas novads, kas atrodas starp Rīgu un Lietuvu. “Lursoft” aplēses rāda, ka ar septiņu miljonu eiro investīcijām Iecava ir piektajā vietā aiz Garkalnes, Mārupes, Valmieras un Jelgavas.
Novada šefs Aivars Mačeks no Nacionālās apvienības un Zemnieku savienības apvienotā saraksta uzskata, ka attīstībā investējuši jau esošie uzņēmumi: “Mēs esam uzņēmējdarbības veicināšanai vienu ceļa posmu sakārtojuši. Lielus šķēršļus neliekam. Mēs tikai neļaujam nākt ārzemju investoriem, kas būtu ar dažādām smakām, tas ir, ar govju fermām, pārsvarā cūku fermām. Mums ir elektrības apakšstacija, kas pagaidām nodrošina uzņēmēju pieprasītās jaudas.”
Ar pāris novadu apvienošanu nebūšot gana
“Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa atklāj, ka
rekordlielais likvidēto uzņēmumu skaits tikai teorētiski var likt satraukties, jo liela daļa ilgu laiku nemaz nav veikusi saimniecisko darbību.
Savukārt ārvalstu investīciju klātbūtne uzņēmumos parāda centrus, ap ko koncentrējas ekonomika – tie ir galvaspilsēta, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils un Mārupe. Bez nopietnas reģionālās reformas tas kļūšot arvien uzskatāmāk.
“Es pat teiktu, ka ar Ciblas vai pāris novadu apvienošanu nebūs līdzēts. Potenciāls veidotos, ja apvienotos ap reģionu centriem – Rēzekni, Daugavpili. Īpaši attālākie reģioni. Pierīga aizvien izteiktāk veidojas par ekonomikas galveno koncentrēšanās vietu. Un tas ilgtermiņā nebūtu viennozīmīgi atbalstāms,” norāda Kiopa.
Ārvalstu investīciju apjoms Latvijā gan trešo gadu pēc kārtas samazinās. Tam kā iemesli tiek minētas tādas gadiem neatrisinātas problēmas kā demogrāfijas lejupslīde, darbaspēka nepieejamība, izglītības kvalitāte, korupcija un ēnu ekonomika.
