“Šeit brīvajā joslā atradās vilkābeļu stādi, tie bija konteineros un tika ar visiem konteineriem aizvesti uz speciālu dedzināšanas laukumu un tur sadedzināti. Savukārt tie, kas bija iestādīti laukā, tika izrakti ar speciālu dezinficētu kausu,” Vidzemē stāsta kādas kokaudzētavas saimnieks Kaspars Vēveris. Viņš rāda vietu, kur šovasar konstatēta bīstamā augu slimība - bakteriālā iedega.
Vietā, kur bijis simtiem vilkābeļu stādu, pašlaik ir tīrums.
Saimnieks atzīst, ka īpaši grūti bijis noraudzīties uz veselo stādu iznīcināšanu, kas nepieciešama konkrētā drošības buferjoslā. “Dārzniekiem asiņo sirdis, jo vēl pērn ar daļu no augiem veikti dažādi darbi – tos iepodoja, sasedza utt. Bet tagad tie vienkārši jāsadedzina. Tas ir smagi. Bet mūsu reakcija ir maksimāli ātri atrast visu, kur var būt šī infekcija, likvidēt visus perēkļus, izturēt karantīnas periodu un būt pilnīgi mierīgiem, ka tālāk mēs atkal varam pavairot tos augus,” stāsta Vēveris.
Vilkābeles audzētavā ir pieprasīta kultūra, un patlaban pircējiem nākas atteikt. Turklāt šos augus stādaudzētājs nevarēs tirgot vismaz divus gadus, kas ir karantīnas periods. Bez mazākajiem stādiem saimniecībā bija sasirguši arī daži jau augoši koki, kam varēja novērot nokaltušas, brūnas lapas. Tiesa gan, tās nenobira, bet dzinumu gals saliecas āķī.
Patlaban secināts, ka slimība šeit nonākusi ar pārnēsātāju, proti, ar kukaini ziedēšanas laikā. Taču nav zināms, no kurienes. “
Audzētavā tā ir pirmā pieredze ar karantīnas slimību, taču Vēveris norāda, ka augu slimības ir un būs arvien lielāks izaicinājums. Šogad bakteriālās iedegas dēļ kopumā Latvijā nācies iznīcināt vairāk nekā trīs tūkstošus augu un slimība konstatēta septiņās vietās, kas ir mazāk nekā pērn. Taču tā nokļuvusi jaunos reģionos.
Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Gunita Šķupele apstiprina, ka slimības perēkli noteikt ir sarežģīti: “Tā kā baktērijai ir arī latentā forma, tad, iestādot kokus, ne vienmēr var pateikt, ka tas ir inficējies. Ar vēja un kukaiņu palīdzību šī baktērija iet uz priekšu. Tikai pēc kāda laika parādās pazīmes.”
Latvijā ir 124 audzētavas, kurās aug bakteriālās iedegas saimniekaugi jeb tie, kas varētu saslimt. Audzētavās augu dienesta inspektori veic pārbaudes divas reizes gadā, līdz ar to augi, kas nonāk tirdzniecībā, ir droši. Dienesta speciāliste vērtē, ka kopumā slimības izplatība, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā pagaidām ir zema un audzētāju kontrole ir gana stingra.
Taču ievesto stādu kontrole ir vājais posms.
“Nezināmas izcelsmes, bez augu pasēm - nedrīkst Latvijā vest. Tiešām sekojam līdzi, vai ir ar atbilstošām augu pasēm (..) – norādi par aizsargzonai domātiem augiem. Ja šādas norādes pasē nav, tad šo stādu tirdzniecība tiek aizliegta,” skaidroja Šķupele.
Turklāt pērn vai aizpērn bakteriālā iedega bija konstatēta veikalos tirgotajiem stādiem. Tie tika iznīcināti.
Bakteriālās iedegas saimniekaugi ir ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas un citi augi. Labvēlīgos apstākļos baktērija ātri izplatās un ir grūti ierobežojama, un inficētie augi dažu sezonu laikā aiziet bojā. Slimība Latvijā pirmo reizi konstatēta 2007. gadā, bet kopumā kopš 90. gadiem valstī reģistrētas 13 dažādas karantīnas slimības. Eiropā kopumā tādu ir ap 200.
