„Laiks nestrādā par labu šīm sarunām. (..) [Ja ASV prezidents būs kāds cits], tad situācija kļūst neparedzamāka,” teica Austers.
Viņš skaidroja, ka patlaban abu pušu vidū ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu. Turklāt arī sabiedriskā domā gan ASV, gan ES daudzviet ir atturīga vai pat negatīvi noskaņota šāda līguma ieviešanai.
Proti, ASV cenšas izdarīt spiedienu uz ES, lai apietu ES stingrās patērētāju un veselības aizsardzības prasības. Viens no līguma ieviešanas scenārijiem paredz abpusēju noteikumu harmonizāciju. Proti, tas, kas būs atzīts par likumīgu ASV, būs pieņemams arī ES un otrādi. Tādā veidā ASV var apiet ES patērētāju un veselības aizsardzības prasības.
Vēl viena problēma ir fakts, ka ASV nav pat sākusi sarunas par finanšu uzraudzību ES un ASV. Tādējādi līdz sarunu iznākumam vēl ir tālu.
Kopumā Brīvās tirdzniecības līgums paredzētu ASV iespējas lielākai piekļuvei ES pārtikas tirgum. Savukārt ES vēlas piekļuvi ASV valsts pasūtījumu tirgum un iegūt lielākas eksporta iespējas visās nozarēs, arī ASV finanšu sektorā un citās pakalpojumu jomās. Tāpat ir mērķis abu zonu tirgiem atvērt plašākas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu vidū ir arī lielākie Latvijas uzņēmumi, kas darbojas kokrūpniecībā, farmācijā un ķīmijā.
Kopumā Latvija no šī līguma būtu ieguvēja.
Atšķirībā no citu ES valstu lauksaimniekiem, Latvijas zemnieki nebūtu apdraudēti no ASV pārtikas konkurences, savukārt Latvijas uzņēmumiem pavērtos jauns tirgus. Turklāt ASV ir svarīgs partneris Latvijas drošībai.
Austers atgādināja, ja abas puses spētu vienoties, tad ekonomiskais labums gan vieniem, gan otriem būtu 100 miljardi ASV dolāru (87,69 miljardi eiro). Kopumā apgrozījums šajā tirdzniecības blokā esošajās valstīs būtu 43 triljoni ASV dolāru (37,71 triljons eiro), un tas spētu diktēt savus noteikumus visā pasaulē.
