Rajevskis norāda, ka visi „Latvenergo” ieņēmumi tiek pārskaitīti valsts budžetā. Ienākumi ir aptuveni 40 miljoni eiro. Ja tarifus nepalielinās, tad ieņēmumi tik lieli nebūs. Rajevskis prognozēja, ka tikai pēc Saeimas vēlēšanām oktobra sākumā kļūs skaidrs, kā valsts varētu kompensēt neiegūtos ieņēmumus un kura joma par to būs spiesta samaksāt.
Katra diena, kas tiek pavadīta ar pazeminātiem tarifiem, nes zaudējumus Latvijas budžetam, un tos vajadzēs atmaksāt Latvijas iedzīvotājiem. Viņš arī paredzēja, ka potenciālo uzņēmumu, kas būtu gatavi strādāt elektroenerģijas tirgū Latvijā, nebūs daudz, jo ļoti neveiksmīga ir bijusi līdzšinējā valsts komunikācija ar potenciālajiem elektroenerģijas piegādātājiem.
Savukārt ekonomiste Jekaterina Zaiceva uzsver, - ja Igaunijā sabiedrības informēšanai bija paredzēts gads, tad Latvijā tik ilga laika nebija. Viņa atzina, ka elektrības tarifu palielināšana vēl vairāk iegrūstu daļu Latvijas sabiedrības nabadzībā.
Turklāt – ņemot vērā, ka elektrību bija gatavas piedāvāt vien divas, trīs kompānijas – VAS „Latvenergo” savu monopola stāvokli saglabātu.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien vienojās atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Iepriekš bija plānots, ka elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tiks atvērts no 1.aprīļa, līdz ar to pieaugtu elektrības cenas, daļai patērētāju cenu kāpums varētu sasniegt pat 40%.
Tomēr marta sākumā koalīcijas padomē partijas vienojās, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām atliks līdz 1.janvārim.
Vēl februārī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) pieļāva, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana varētu tikt atlikta uz nenoteiktu laiku. Taču vēlāk viņa atzina, ka neredz argumentus, lai atliktu tirgus atvēršanu, jo arī, neatverot tirgu, pašreizējais monopolists „Latvenergo” prasītu regulatoram palielināt elektrības tarifus.
