Tieša runa

«Tiešā runa». Panamas ofšoru skandāls: atbalsis Latvijā un pasaulē.

Tieša runa

«Tiešā runa». Kā valstij atbrīvoties no negodprātīgām amatpersonām?

«Tiešā runa». Panamas ofšoru skandāls: atbalsis Latvijā un pasaulē

Politoloģe: Latvijā finanšu noziegumus laikam izmeklē tikai pēc ārvalstu spiediena

Paliek iespaids, ka Latvijā cīņa ar naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem notiek tikai pēc ārvalstu spiediena un uzraudzības, LTV diskusijā „Tieša runa” trešdienas, 6.aprīļa, vakarā sacīja politoloģe Ilga Kreituse.

„Ja nebūs ārējās uzraudzības zādzību lietās un mums nesitīs pa pirkstiem”, tad cīņas ar naudas atmazgāšanu nebūs, viņa norādīja.

Kreituse, kā arī citi diskusijas dalībnieki apšaubīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbu un sekmes. Tā priekšnieks Viesturs Burkāns raidījumā gan norādīja, ka bieži vien dienestam nav pietiekami daudz informācijas, lai celtu apsūdzību. Viņš arī pauda, ka ir dienests lūdzis žurnālistiem palīdzību informācijas sniegšanā, taču atsaucības nav bijis.

Šī replika gan izsauca asu citu diskusijas dalībnieku reakciju. Piemēram, Kreituse norādīja, ka lietu izmeklēšana nav žurnālistu darbs un noraidīja, kā viņa teica, „ja jūs mums pienesīsiet [pierādījumus], tad mēs darīsim [izmeklēsim lietu un celsim apsūdzību]” metodi, kas, viņasprāt, raksturo dienesta darbu. Savukārt pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe atgādināja, ka pēdējos 10 gados caur Latvijas bankām izgājušas milzīgas naudas summas, pārsvarā no bijušajām PSRS republikām. Taču regulatora darbība nav redzēta. Arī citu valstu žurnālisti vaicājuši, kāpēc Latvijas varas iestādes ļaujot apšaubāmas izcelsmes naudas summām plūst cauri Latvijas bankām.

Tāpat izskanēja pārmetumi, ka dienests nodevis ļoti maz lietu tiesai, kurā būtu apsūdzības finanšu noziegumos. Burkāns to atzina, taču tas, viņaprāt, ir noticis nepietiekami kvalificēto izmeklētāju un viņu skaita dēļ. „Maz [nodots prokuratūrai un tiesai]. Es pat teiktu ļoti maz. Bet kāpēc? Tāpēc, ka tās ir finanšu lietas, kur vajadzīgi kvalificēti izmeklētāji. (..) Šeit ir sarežģītas finanšu shēmas,” teica Burkāns.

Politoloģe Kreituse arī piebilda, ka „Panamas dokumentu” lieta ļoti labi izgaismo valstu dažādās politiskās tradīcijas. Piemēram, Islandē pēc ziņām par premjeram piederošiem uzņēmumiem ofšoros viņam vajadzēja atkāpties no amata. Ukrainā valda apjukums un neziņa, kā attiekties pret prezidenta Petro Porošenko ofšoriem. Savukārt Krievijā valda klusums, un neviens neko negrasās izmeklēt.

Starptautiskas juridiskās firmas “Mossack Fonseca” dibinātas firmas un pārvaldības fondi dažādās nodokļu paradīzēs palīdzējušas slēpt naudu un īpašumus gan politiķiem, gan sporta un šovbiznesa slavenībām, kā arī kriminālām autoritātēm. Pēc “Mossack Fonseca” 11 miljonu dokumentu nopludināšanas valstis visā pasaulē paziņoja par gatavību sākt izmeklēšanas par naudas atmazgāšanas apsūdzībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt