Politiķus mudina valsts tēriņus saplānot vairākus gadus uz priekšu

Valdībai un politiķiem jau šobrīd vajadzētu domāt ne tikai par nākamā gada budžetu, bet censties valsts tēriņus saplānot jau vairākus gadus uz priekšu, izvairoties no pārlieku lielu tēriņu ieplānošanas nākamajos gados. Tā, vērtējot Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par nākamā gada valsts budžeta situāciju, uzsver makroekonomikas eksperti.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka būtiski nemainot politiku, ne nākamgad, ne arī turpmākajos gados, Latvija nevarēs atļauties ļoti strauju valsts tēriņu palielinājumu, norāda makroekonomikas eksperti, paskaidrojot, ka tam ir objektīvi iemesli – sasniedzot noteiktu ekonomiskās attīstības līmeni, tālākā izaugsme jau kļūst gausāka un tās uzturēšanai nepieciešami jau pārdomātāki soļi.

Šī iemesla dēļ jau šobrīd Latvijas politiķiem, veidojot budžetu, būtu jādomā vairākus soļus uz priekšu, uzsver "Swedbank" ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

"Mans mudinājums būtu neskatīties tikai un vienīgi šauri uz nākošo gadu. Ja skatāmies uz budžetu, tad tas ir liela daļa no ekonomikas.

Un skatīties tikai viena gada ietvaros ir ļoti tuvredzīgi. Būtu jāskatās tādā garākā termiņā - vismaz trīs gadu termiņā, un jāsaprot, ka šodien nevajadzētu notērēt visu nākošo gadu naudu," teica Kazāks. 

Tomēr šogad galvenā atbildība par to, cik labi tiks izplānots nākamā gada budžets, gulsies uz ministrijām, jo ārējo ekspertu piesaistei vairs nav īpaši daudz laika, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste Baiba Traidase.

"Tas, visdrīzāk, ir ministriju atbildībā, jo laika nav tik daudz, lai ārējie eksperti detalizēti spētu izvērtēt izdevumus, un ministrijas pašas vislabāk zinās.

Tomēr tas ir Saeimas lēmums. Budžetam ir divi līmeņi, kuros to apstiprina. Tātad tā ir vairāku pušu atbildība," teica Traidase, apšaubot iespējas gūt papildu ieņēmumus  no ēnu ekonomikas apkarošanas.

Vienlaikus ir svarīgi, lai valdība un politiķi pieturētos pie jau apstiprinātajiem budžeta politikas mērķiem, piemēram, valsts pārvaldes reformu jomā, uzsver Latvijas Bankas pārstāve.

Saskaņā ar pērn apstiprināto likumu par vidēja termiņa budžetu 2015., 2016. un 2017.gadam, maksimāli pieļaujamais budžeta tēriņu apjoms nākamgad sasniegs 6,59 miljardus eiro.

Jau ziņots, ka, otrdien apstiprinot nākamā gada budžeta deficīta līmeni, kā arī inflācijas un IKP izaugsmes prognozes, valdība otrdien sāka darbu pie nākamā gada budžeta projekta izstrādes. Valsts galveno finanšu plānošanas dokumentu 2016.gadam izskatīšanai Saeimā plānots iesniegt līdz 30.septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti