Politiķu argumenti, ka viņiem nav bijusi pietiekami daudz informācijas, Ābolitiņa ieskatā, neiztur kritiku. Pētnieks pieļauj, ka vai nu politiķi patiešām nezināja, par ko iepriekš vairākkārt pieņēmuši lēmumus valdībā, Saeimā un Valsts prezidents nezināja, kādu likumu izsludina. Tomēr daudz ticamāka Ābolitiņam šķiet versija par priekšvēlēšanu laika ietekmi.
Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšana Āboltiņš ieskatā ir maldināšana.
Un tas vēlreiz diemžēl apstiprina to, ka vēlēšanu tuvums varētu būt tas īstais iemesls,” norādīja pētnieks.
„Jebkurā gadījumā, kas mainīsies pēc tiem deviņiem mēnešiem, izņemot to, ka būs notikušas Saeimas vēlēšanas. Nekas nemainīsies, tāpat būs jāatver elektroenerģijas tirgus. (..) Iedzīvotājiem nekas būtiski nemainīties, vai tagad atliktu vai neatliktu,” sacīja Āboltiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka līdz šim pazeminātā cena jeb starta tarifs bija „žests no valstij piederoša komersanta puses, lai mākslīgā veidā samazinātu jeb pieturētu zemu cenu daudziem elektroenerģijas patērētājiem mājsaimniecībās”.
„Līdz ar to, ja ilgstoši pieturi cenu, tad pēc tam jebkādas izmaiņas, kas palielina izmaksas, ir ievērojami sāpīgākas,” sacīja pētnieks. Viņš arī pauda pārliecību, ka „komersantam nav jārisina sociālie jautājumi, bet palīdzība tiem, kuriem tā ir vajadzīga, jānodrošina valstij”. Tās varētu būt dāvanu kartes vai speciālās atlaides.
