Diskusijas par nākamā gada budžetu aizsākās otrdien valdības sēdē, un pēc sēdes finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") atzina, ka uz sarunu galda būs arī izmaiņas nodokļos. Tomēr, kā uzsver finanšu ministrs Andris Vilks, nedz PVN, nedz akcīzes, nedz nekustamā īpašuma nodokļa izmaņas pašreiz netiek apspriestas.
„Mēs runājam par ko - ka ne jau ir kaut kādas būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, bet par cik mēs varam atļauties un kādā tempā mazināt darba spēka nodokļu slogu. Par to jau iet runa, jo netiek citi nodokļi aizskarti,” saka Vilks.
Tas valdībai atstās 75 miljonus papildus līdzekļu, ko pārdalīt dažādām vajadzībām. Savukārt, ja šo iedzīvotāju ienākumu nodokli samazinās nevis par diviem procentiem, bet par vienu, tad brīvo līdzekļu valdībai būs vairāk - ap 90 miljoniem.
„Ir redzams, ka valsts var izdarīt nodokļu sloga samazinājumu darbaspēkam. Savukārt par kombināciju, es domāju, ka kompromisu var atrast. Viennozīmīgi. Es domāju, ka tas ir iespējams,” norāda Vilks.
Reformu partija joprojām uzstāj, lai IIN tiktu samazināts, kā solīts, Latvijas Radio saka Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis. „Pretējā gadījumā - kādu uzticību politikai mēs gribam, ja mēs vienā gadā grozām un nākošajā gadā to aizmirstam un atceļam?" retoriski prasa Ķirsis.
Reformisti aicina Finanšu ministriju palielināt ienākumu prognozi, kas šobrīd ir diezgan konservatīva, jo partija uzskata, ka nākamgad ar nodokļu iekasēšanu veiksies labāk, nekā pašreiz paredzēts.
„Teiksim, ēnu ekonomikas apkarošanas plāns Pārresoru koordinācijas centra prioritāšu tabulā bija 35. vietā, ja nemaldos. Varbūt tomēr ir jāstrādā ar nodokļu ieņēmumiem un papildus jāieņem?" norāda deputāts.
Tomēr IIN samazināšana sāpīgi ietekmē arī pašvaldību budžetus, jo daļa no šī nodokļa nokļūst novadu un pilsētu domēs. Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere uzskata, - lai vai kādi lēmumi šogad tiks pieņemti, tiem nebūtu jāsamazina ienākumu proporcija, ko saņem pašvaldība.
„Līdz ar to mēs ļoti ceram, ka proporcionalitātes princips tiks ievērots arī nākošajā gadā. Un valdība savus lēmumus pieņems tā budžeta ietvaros, kas ir viņu rīcībā, nevis tā, kā pagājušajā gadā - uz pašvaldību rēķina," saka Šķiltere.
Jau vēstīts, Labklājības ministrija uzskata, ka būtu jāceļ ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums. Tāpat nav izslēgts, ka varētu spriest arī par nekustamā īpašuma nodokļu izmaiņām.
Finanšu ministrs cer, ka jau nākamās nedēļas vidū vai beigās valdībā būs iespējams panākt kompromisu par nodokļu likmju izmaiņām nākamajā gadā.
