Dienas notikumu apskats

Nedēļas laikā uz gājēju pārejām notriekti astoņi cilvēki

Dienas notikumu apskats

Amsterdamas tiesa: Krimas zelts jāatdod Ukrainai

Politiķi vēl nesola ieviest Pasaules Bankas ieteiktās nodokļu reformas

Politiķi vēl nesola ieviest Pasaules Bankas ieteiktās nodokļu reformas

Lai ieviestu Pasaules Bankas ieteiktās būtiskās nodokļu reformas, nepieciešama virkne nepopulāru soļu, taču politiķi pagaidām nesola šos ieteikumus ieviest.

Pasaules Bankas eksperti trīssimt tūkstošu eiro vērtā pētījumā secinājuši, ka nodokļu sistēma Latvijā ir pārāk sarežģīta, taču nodokļu slogs nav augsts.

Viņu secinājumi un ieteikumi neparāda neko kardināli jaunu – Latvijai ir jāsamazina darbaspēka nodokļi un tie jāpalielina patēriņam.

Tāpat ar lielāku nodokļu slogu jāvēršas pie uzņēmējiem, bet vidi kropļojošais mikrouzņēmumu režīms vispār jālikvidē. Lai ekspertu ieteikumus ieviestu, nepieciešama virkne nepopulāru soļu.

Trešdien, 14. decembrī, nodokļu sistēmai veltītā konferencē Pasaules Bankas pārstāvji ar secinājumiem iepazīstināja plašāku auditoriju. Sākot diskusijas par būtiskām nodokļu sistēmas reformām, politiķi vēl nesolīja ieteikumus arī ieviest.

Nesola drīzas izmaiņas

Pasaules Banka gan secinājusi zināmo – nodokļu slogs ir zems, taču sadrumstalots un rada nevienlīdzību. Tādēļ nodokļi samazināmi darbaspēkam, bet palielināmi patēriņam.

Būtībā tas nozīmētu mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi zemo algu saņēmējiem, palielināt to lielajām algām, kāpināt neapliekamo minimumu un atteikties no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlaidēm, piemēram, par apkuri vai veselības aprūpi. Tāpat palielināmi nodokļi uzņēmējiem.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) saka – ekspertu skats no malas bijis vajadzīgs, taču izmaiņas nebūs drīz.

Valdībai pašlaik nav pat puslīdz konkrētu plānu, kurus nodokļus, kā un kad mainīt.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja – acīmredzot pa daļai kombinējot gan no ārvalstu, gan vietējo uzņēmēju, gan valdības piedāvājumu.

Pēc Kučinska teiktā, tas būs 2018. un tālāko gadu jautājums, tādējādi liekot noprast, ka vispirms pārlaižamas pašvaldību un Saeimas vēlēšanas.

Efektīvāk jāiekasē nodokļi

Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols uzskata, ka pirms jaunu plānu kalšanas jādomā, kā efektīvāk nodokļus iekasēt jau šodien.

"Ir skaidrs, ka ir jāatvieglo nodokļu administrēšana, cik vien var, jāvēršas pret likumpārkāpējiem iespējami savlaicīgi, lai atsistu jebkādu vēlmi. Un nevis soda bardzība, bet soda neizbēgamība ir tā, kas motivē šos nodokļus maksāt," teica Ozols.

LIAA nepiekrīt viedoklim, ka ārvalstu investori, izvēloties valsti, kur veidot savu ražotni, nemaz neskatās, kāds ir attiecīgās valsts kredītreitings.

"Viņiem vajag infrastruktūru, kvalificētu kadru klātbūtni, saprotamas  cenas par šiem kvalificētajiem kadriem, kas var šo darbu darīt," teica LIAA vadītājs,

norādot, ka pārspīlējums ir arī tas, ka ārvalstu investori nenāk "nepareizo nodokļu likmju" dēļ.

Jārada uzticība varai

Savukārt lielāko daļu sabiedrības neinteresē varas plāni. Tā tiek secināts sabiedriskās domas aptaujās, kurās absolūts vairums aptaujāto uzskata, ka pašreizējā nodokļu sistēma nav godīga.

Turpretī aptaujāto vairākums atbalsta nodokļu nemaksāšanu, aplokšņu algas un nedomā par sociālo nodrošinājumu nākotnē. Uzticība valsts varai piedzīvo dziļu krīzi, lēš sociologs Arnis Kaktiņš.

"Uzticēšanas jautājums - tā ir fundamentāla kategorija, kas ir visam pamatā.

Un, ja tiks atrisināts uzticēšanās jautājums vienā vai otrā kārtā, tad - es esmu pārliecināts, ka brīnumainā veidā nodokļu jautājumi sāks risināties paši no sevis," teica Kaktiņš.

Peļ mikrouzņēmumu nodokļa režīmu 

Trešdien rājienu koalīcija saņēma arī no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kurš asi kritizēja partiju darbu pie nākamā gada nodokļu jautājumiem un pauda uzskatu, ka šajā jomā "savārīta kārtīga putra".

Runa ir par izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļu režīmā, kas Pasaules Bankas pētījumā raksturots kā sociāli netaisnīgs un kā iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas.

"Šajā režīmā strādā ļoti dažādas grupas. Ir augsti kvalificēti cilvēki, kuri savu uzņēmējdarbību varētu veikt arī vispārējā nodokļu sistēmā un jāpanāk, lai tie aiziet atpakaļ.

Un ir arī vairāk neaizsargāti, zemo algu saņēmēji, kas nevarētu eksistēt vispārējā režīmā, un kas varētu rezultēties ar bezdarbu un pelēko ekonomiku," teica Pasaules Bankas ekonomiste Emīlija Sinnota.

Pasaules Bankas eksperti turklāt uzsvēra progresīvās sistēmas nozīmi, kam piekrita arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāvis Berts Braiss:

"Jums ir plakana nodokļu sistēma. Bet plakana  nodokļu sistēma nestrādā. Tā strādā tikai tad, ja ir ļoti augsts sociālas drošības līmenis, kāda Latvijā nav."

Nekā kardināli jauna

"DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka Pasaules Banka pētījumā neparāda neko kardināli jaunu un diezvai arī tas būtu iespējams.

Taču tik un tā Pasaules Bankas ekspertu padomi, pēc Strautiņa domām, ir vērtīgi, jo šāds vērtējums no malas varētu palīdzēt diskusijās par nodokļu politikas maiņu Latvijā.

Līdzīgu viedokli Latvijas Radio raidījumā pauda arī Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds. Pēc viņa teiktā, līdz šim Latvijas nodokļu politika attīstījusies pēc "mēģinājumu un kļūdu metodes". Proti, izmaiņas tiek ieviestas un pēc tam skatās, vai nodokļu ieņēmumi pieaugs vai nepieaugs.

"Tā ir viena no būtiskākajām kļūdām," uzskata Strazds, norādot, ka šādā veidā ilgstoši darbojošos nodokļu sistēmu izveidot nevar.

Latvijas Bankas ekonomists atzina, ka jau labu laiku tiek runāts, ka Latvijā ir jāmazina nodokļu slogs mazu ienākumu saņēmējiem un jāpalielina lielu ienākumu guvējiem.  "Šīs lietas nav jaunas. Ir pagājuši desmit gadi un mēs joprojām runājam," teica Strazds.

 

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs pagājušā nedēļā sacīja, ka, viņaprāt, šie iepirktie pētījumi ir zemē nomesta nauda. Ar ne tika asu, bet tomēr kritiku tam pievienojas arī uzņēmēju pārstāvji un viens no uzņēmējiem – Normuds Bergs trešdien atzina, ka drīzāk pievienojas Latvijas Bankas ekspertu redzējumam.

"Nodokļu paaugstināšana Latvijā nav iespējama, vēlama un ne pie kā laba nevedīs. Tā vietā mums jāiet uz ekonomikas pārstrukturēšanu, jāiet eksportā un uz pievienotā vērtības radīšanu.

Savukārt mehāniska salīdzināšana,  prasība un rekomendācijas celt jau kopumā tik augstos nodokļus pie laba gala nenovedīs," teica Bergs.

Tieši pievienotās vērtības radīšanu kā izaugsmes pamatu uzsvēra arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"):

"Daudz svarīgāk ir zināšanas un prasmes nekā, iespējams, nodokļu sistēma, bet mēs redzam, ka nodokļu sistēma ir kļuvusi par zināmu problēmu avotu un pietiekami liela iedzīvotāju daļa neuzskata to par godīgu." Tādēļ bez tās pārskatīsānas neiztikt, atzina ekonomikas ministrs.

Vienoties par jauno nodokļu koncepciju valdība iecerējusi līdz aprīlim. Savukārt jau tās īstenošana varētu notikt pakāpeniski turpmākajos gados.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt