2014.gada septembra beigās, dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām toreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma no «Vienotības» paziņoja, ka bankrotējušo «Liepājas metalurgu» pārdos Ukrainas kompānijai «KVV Group». Atšķirībā no divreiz lētākiem Eiropas Savienības valstu investoru piedāvājumiem ukraiņi solīja 107 miljonus eiro.
Pārdot “Metalurgu” ukraiņiem valdība izšķīrās par spīti ekonomistu brīdinājumiem, ka tāds rūpals Eiropā nav ilgtspējīgs un ka tas var strādāt tikai valstīs ar lētiem energoresursiem, piemēram, Ķīnā vai Krievijā. “Nu, šķiet, ka tas darījums ir drošs, jo ir bankas garantijas, ir investora vēlme ieguldīt pietiekoši lielu naudas summu,” tolaik pauda Straujuma.
Brīdinājumi piepildījās, un pēc gada darba “Metalurgs” atkal nonāca grūtībās par spīti sākotnēji pašu ieguldītajiem vairāk nekā 30 miljoniem eiro un ražošanas tempu palielināšanas. Vairāk nekā 60 miljonus eiro, ko galvoja valsts, nu jau maksātnespējīgais «KVV Liepājas metalurgs» nav atdevis.
Pašlaik uzņēmumā strādā aptuveni 150 darbinieki, kas iekārtas uztur tā, lai jebkurā brīdī atsāktu darbu. “Metalurga” maksātnespējas administrators Guntars Koris jau līdz janvāra beigām solīja uzņēmuma pārdošanas plānu: “Divu nedēļu laikā šis kopējais vērtējums jānodod man kā administratoram. Domāju, ka līdz aprīļa beigām jābūt skaidrībai: vai nu investora piesaiste vai visa īpašuma pārdošana. Interese ir, bet, ar ko tā beigsies, grūti pateikt.”
Investora piesaistei par labu nenāks "KVV Liepājas metalurga" īpašnieka Jevgēņija Kazmina vēršanās starptautiskās instancēs ar prasību pret Latvijas valsti, draudot ar līdz 300 miljonu eiro sodu. Par vēršanos tiesā pagaidām plašākas informācijas nav, to nesniedz arī Valsts kanceleja, kas stāsies pretī ukraiņiem.
Premjers Māris Kučinskis no Zaļo un Zemnieku savienības jau paziņojis, ka ukraiņiem nav izredžu, jo paši nepildīja saistības. Arī tā laika premjere Straujuma uzskata, ka kļūdas pieļāvis pats investors, bet kādus īpašus solījumus metalurgam neatceras: “Sarunās tajā laikā bija runāts par obligāto iepirkuma komponenti, kas tiks nevis samazināta, bet ierobežota, lai nekāptu. Un par atvieglojumu lielajiem uzņēmumiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu, kas sagatavoti Ministru kabinetā un ieviesti Latvijā.
Bet solījumi, ka vienam uzņēmumam būs labāk, jūs saprotat – to nav iespējas solīt un izdarīt.”
Līdzīgi runā arī Straujumas partijas biedrs pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Šī valdība ir mēģinājusi saprast, kādā veidā atrast risinājumus lielajiem ražotājiem, lai viņi spētu būt konkurētspējīgi. Mēs esam rīkojušies neatliekami. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumus par atjaunojamās elektroenerģijas iepirkumu valdība ir pieņēmusi, un tie ir atdoti saskaņošanai Eiropas Komisijā. Tas saistīts ar valsts atbalstu. Ceram, ka valdība līdz aprīlim šādu lēmumu pieņems.”
Politiķi pieļauj, ka ukraiņi kā Austrumeiropas pārstāvji, pirms divarpus gadiem ienākot Latvijā, solījumus samazināt elektrības cenas uztvēruši kā sarunāšanu, ka tas tūlīt tiks arī izdarīts. Tā vietā pie rezultāta tiek tikai tagad.
Turklāt liela loma bijusi arī Ukrainas liegumam pārstrādājamo metālu izvest no valsts, lai gan tā laika premjers Arsēnijs Jaceņuks Straujumai esot solījis kvotas atcelt.
