Tāpat izskanēja viedoklis, ka šobrīd valstiski svarīgi ir veicināt līdzsvarotu reģionu attīstību, kas panākama, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu un valsts atbalsta instrumentus.
Lielo pilsētu asociācijas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, ka iedzīvotāji pamet reģionus ne reformas, bet gan bezdarba dēļ, koncentrējoties darba vietu tuvumā. Tādēļ pirms reformas paveicami vairāki darbi, piemēram, izglītības un cilvēku mobilitātes jautājumu sakārtošana. Koncentrējoties uz jaunu reģionu reformu, cilvēki neatgriezīsies atpakaļ novados.
Arī Saeimas deputāts Juris Šulcs (“Vienotība”) piekrita, ka, pirms uzsākt jaunas reformas, jāsaprot, vai valsts ir gatava decentralizēt savas funkcijas, vai tā var nodot daļu savu funkciju reģioniem. Praksē varot redzēt, ka mazas pašvaldības dažkārt veiksmīgi funkcionē, kamēr lielajās ir daudzi neatrisināti jautājumi, tādēļ lielāku novadu izveide nenozīmē acīmredzamu problēmu atrisinājumu.
Uz jaunu reformu lielajām izmaksām norādīja Saeimas deputāts Jānis Tutins (“Saskaņa”), atgādinot, ka 2009.gadā tika iztērēti vairāki desmiti miljoni latu, tādēļ šobrīd svarīgi saprast, vai valsts ir gatava atkārtoti tērēt šādus līdzekļus. Viņaprāt, daudz simpātiskāks redzējums ir pašvaldību modelim “9+21”, turklāt izvēle par reformu nepieciešamību būtu jāatstāj iedzīvotāju ziņā, rīkojot referendumu.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka reformas nepieciešamas, taču, tās organizējot, jāmeklē loģisks risinājums, apvienojot pagastus pēc sadarbības un ekonomiskajiem apsvērumiem, nevis kā iepriekš - pēc politiskiem iemesliem.
“Jālabo kļūdas, kas tika pieļautas 2009.gadā, kad visa novadu reforma tika būvēta uz PSRS laikā izveidoto rajonu bāzes,” sacīja Dombrava. Viņaprāt, optimāls būtu pirms vairākiem gadiem izstrādātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pētījums par to, kādai jābūt reģionālajai reformai, kas paredzēja aptuveni 60 pašvaldības.
Politiķi lēsa, ka reģionālas reformas kaut kad gaidāmas, taču, visticamāk, tās netiks īstenotas ātrāk par jaunām pašvaldību vēlēšanām. Dombrava gan atsaucās uz to, ka, atvieglotā kārtība, kādā novadi var grozīt savas teritorijas, iespējams, radīs zināmas izmaiņas. Arī Šulcs piebilda, ka finanšu izlīdzināšans likumprojekta pieņemšanas gadījumā praksē varētu būt vērojami pozitīvi kooperēšanas gadījumi.
Vēstīts, ka pēc LTV diskusijas “Lielais jautājums” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka, īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču risinājumu ministrs nesolīja.
Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) atzina, ka nākotnē Latvijā varētu būt aptuveni 30 pašvaldības, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs ( “Saskaņa”) norādīja, ka par to vajadzētu rīkot referendumu.
